piektdiena, 2010. gada 10. decembris

Mēs mīlam un mūs mīl

...mīlestību pavada liels risks, jo tā paver iespēju lielām sāpēm un dziļiem ievainojumiem. Tomēr C.S.Louis ir teicis, ka mīlet nozīmē būt ievainojamam. Mīli kaut ko, un tava sirds droši vien tiks salauzta. Ja tu vēlies palikt tāds, kāds esi, tu nedrīskti nekam piesiet savu sirdi, pat ne dzīvniekam. Noslēp savu sirdi aiz hobijiem un mazām izpriecām, izvairies no visiem sakariem, ieslēdz to drošā sava egoisma zārkā. Bet šajā zārkā - drošībā, tumsā, pilnīgā nekustībā, bezgaisā - tā izmainīsies. Tā netiks salauzta; tā kļūs nesalaužama, necaurdurama, nelabojama... Vienīgā vieta ārpus Debesīm, kur tu vari būt drošs no visām briesmām, kas apdraud mīlestību... ir elle. [...]

Ādas Zirgs bija nodzīvojis bērnistabā ilgāk par visiem. Viņš bija tik vecs, ka viņa brūnais tērps viscaur salāpīts, vīles bija redzamas un daļa viņa astes saru sen bija izrauti un izlietoti krellīšu izgatavošanai. Viņš bija gudrs un pieredzējis veselu virkni mehānisko rotaļlietu, kuru ierašanās bija lepna, bet drīz vien tās ar salauztām atsperēm aizgāja nebūtībā. Viņš saprata, ka tās bija tikai rotaļlietas, kas nekad nekļūs par neko vairāk. Bērnistabas maģija ir dīvaina un brīnišķīga, un to izprot tikai tās spēļmantiņas, kas ir vecas un gudras kā Ādas Zirgs.
"Ko nozīmē ĪSTS?" Trusītis jautāja kādu dienu, kad abi gulēja uz bērnistabas grīdas un Nena vēl nebija ienākusi sakārtot mantas. "Vai tas ir tad, kad tev iekšā kaut kas dūc un kustas?"
"Tam nav nekāda sakara ar to, kā tu esi pagatavots," atbildēja Ādas Zirgs. "Tas ir kaut kas, kas ar tevi notiek. Kad bērns tevi ļoti mīl, tad tu kļūsti īsts."
"Vai tas sāp?" gribēja zināt Trusītis.
"Dažreiz," atbildēja Ādas Zirgs, jo viņš vienmēr teica taisnību. Tomēr piebilda: "Kad tu esi īsts, tev nav nekas pretī, ja sāp."
"Vai tas notiek uzreiz, kā tad, kad tevi uzvelk," turpināja jautāt Trusītis, "vai mazpamazām?"
"Tas nenotiek uzreiz," sacīja Ādas Zirgs. "Tu tāds kļūsti pamazām. Tas prasa ilgāku laiku. Tāpēc ar cilvēkem tas nenotiek bieži, jo cilvēki bieži lūst, tiem ir asas malas un ar tiem ir jāapietas uzmanīgi. Parasti līdz tam laika, kad tu esi kļuvis īsts, lielākā daļa tavas spalvas ir nomīlēta nost, tavas acis neturās savās vietās, tavas locītavas ir kļuvušas vaļīgas, un tu izskaties pavisam slikti. Bet tam vairs nav nozīmes, jo, kad tu esi kļuvis īsts, tu vairs nevari būt neglīts. Izņemot to cilvēku acīs, kuri neaprot."

otrdiena, 2010. gada 7. decembris

Koka klucis Konstantīns

Pagale viena nedeg. Taču saliekot vairākas kopā un aizdedzinot, rodas patīkams siltums un gaisma. Tad nu, kad pagales ir izdegušas, ugunskuram jāpievieno jaunas, lai nepazaudētu to siltumu un gaismu, kas kā reiz mežā arī atbaida visādus briesmīgus ragainus zvērus, iespējams arī tos, kas sarkanās zeķubiksēs.
Es esmu koka klucis Konstantīns un viens ne sūda nekam nederu. Un tu?
Pie visa tā , vēl interesanti padomāt, kāds ir tas ceļš līdz kļūšanai par pagali. Tevi iestāda , tu sakņojies, audz. Tu esi daļa no liela koka, tu esi zars. Vot, Zars ! Tad, kad tavs koks jeb tu (jo esi daļa no koka) esi saniedzis noteiktu resnumu, tad tevi nocērt, sazāģē gabalos un saskalda. Ja paveicās ar saimniekiem, tad vēl arī skaisti saliek malkas grēdā. ;)
Lai nu kā - you were made to be on fire! To be HOT!

Es gribu būt dedzīga pagale :)

sestdiena, 2010. gada 4. decembris

pufff

Baigi šodien uznāca doma, ka gribas kaut ko uzrakstīt.
Es domāju, kādu atskaņu bumciku iekš citatipiesienas.blogspot.com. tuc, tuc. Bet nekas īsti nenāk ārā :/ kaut kāds radošais pufff.
Ķipa pārdomas ir, sirds deg par kādām lietām, bet, redz, uzrakstīt nesanāk.
Tad nu ir ok :) Tas laikam nozīmē, ka vairāk jādara un mazāk jafilosofē.
Kā reiz ar kādu labu draugu nonācām pie secinājuma: dzīve ir grūta, bet vienkārša. Un skaista :)
Skaistu tev dzīvi, draugs ;)

P.S. un tā, lūk, rodas otrais ieraksts par to pašu tēmu :D

pirmdiena, 2010. gada 29. novembris

klusums

Esmu ievērojis, ka dzejoļus rakstu visbiežāk tad, kad ir kādas pārdomas un nereti pat grūtības .
ar visu šito blogu ir tas pats.
nu ko, draugi :)
laikam man pēdējā laikā iet tīri tā neko :D
jauku dienu ;)

svētdiena, 2010. gada 14. novembris

3003.

Esmu bijis neuzmanīgs un ļāvis dzīves grūtībām, kā arī dzīves priekiem aizmiglot man acis. Esmu spēlējies ap un ar grēku, tādējādi veltot tam ar vien vairāk un vairāk uzmanības, beigās nespēdams to izdabūt no savas sistēmas. Esmu arī melojis, pirmkārt, jau sev, ka ar mani viss kārtībā, un ka nekas nav jāmaina. Esmu bijis slinks cīnīties ar kārdinājumu un rakstura nepilnībām. Esmu vainojis citus un dusmojies uz pasauli par lietām, kuras pats esmu izprovicējis. Esmu arī zadzis laiku gan sev, gan citiem, nekaunīgi runādams un diskutēdams par patiesību, pats to ignorēdams. Esmu zaimojis, esmu bijis neuzticīgs, esmu pārkāpis likumu. Es neesmu parādījis nedz cieņu cienījamiem, nedz līdzjūtību apspiestajiem. Es esmu aprunājis draugus un ņirgājies par garāmgājējiem. Un visubeidzot es neesmu spējis mīlēt. Esmu lietojis šo vārdu tik daudz, padarīdams to tukšu un nevērtīgu, bez jebkāda satura. Esmu pārkāpis pirmos divus baušļus, nemaz nerunājot par pārējiem. Esmu izniekojis savu otro un arī jau trīs tūkstoši otro iespēju. Esmu nonicinājis sev doto žēlastību un pazaudējis brīvību. Nav vairs iespējams pagriezt laiku atpakaļ un to izmainīt. Daudz no tā visa arī nav iespējams labot. Ir tikai viena lieta, ko varu izdarīt pareizi - atzīties, nožēlot un pieņemt šo trīs tūkstoši trešo iespēju, cerot, ticot un paļaujoties, ka Dievs dos žēlastību...

trešdiena, 2010. gada 10. novembris

Perfect*

*Brīdinu, šis būs mazleit slimīgs ieraksts. Neņemiet to nopietni!

Huh. Zināms posms manā dzīvē ir noslēdzies. Šķiet atkal uz laiku biju atradis kaut ko perfektu. Pirms tam bija viena aizraušanās, bet, škiet, es no tās izlauzos (if you know what I mean).
Tagad sekoja otra. Kopīgi pavadīts lielisks laiks. Daudz patīkamu atmiņu un smieklu brīžu. Jā, šad tad arī kāda aizkustinoša aina, ko, iespējams, būs jāpastāsta mazbērniem, ja vēl atcerēšos. Tagad jāturpina dzīvot tālāk.
Ko es ar to gribu pateikt? Jā, es tikko noskatījos Ally McBeal pirmās sezonas pēdējo sēriju. Lūk arī kādas atziņas:

I said to mom: "I want to wait for the perfect girl!"
My mom replied: "Idiot! Even if you would find her she would probably be looking for a perfect man!"
She also said to me: "You would not recognize love unless it bonked on your head."
I retorted: "Well, why don't you come along with me, mom, and if you see love you hit me on the head so I'll know!"
It was difficult as a young person taking my mom on dates. :D
/John Cage - the Biscuit/

pirmdiena, 2010. gada 8. novembris

Lai jums jauka nedēļa, draugi ;)


Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā. [1.Tomotejam 6:11-12]

svētdiena, 2010. gada 7. novembris

Vai tu?

Šodienas doma: Jēzus pameta debesis, lai mēs varētu tur nokļūt. Vai tu būtu gatavs pamest arēnu, lai kāds tur varētu nokļūt?

sestdiena, 2010. gada 6. novembris

Mans draugs nenopietns cilvēks!

Reiz dzīvoja kāds Chikenc. Tas bija traks Chikenc. Viņš nebija normāls, jo viņš bija traks. Šim Chikenam ļoti garšoja zirga gaļa, jo viņš bija veģetārietis. Brokastīs viņš parasti apēda 2 vai 3 zirga stilbiņus un piedzēra klāt 3 litrus tikko slauktu mātes pienu. Tā radās tās baumas, kas patiesībā nemaz nebija baumas, ka Chikenam mātes piens aiz lūpām. Chikenc nebija nekāds vārgulis. Katru rītu pēc brokastīm viņš trenējās, cilājot zāles stiebrus, kuru galos bija pa 30t smagiem akmentiņiem. Tātad viņam bija spēcīgas rokas un tāpēc viņš spēlēja futbolu.

ceturtdiena, 2010. gada 4. novembris

Korupcija.

Nu tad šodiena bija LIELA diena.

Paciemojos Jūrmalas Alternatīvajā skolā pie 5.klases jauniešiem, kuriem piektdien notiekas mūsu sagatavotas teambulding spēles. Parunājām, paspēlējām spēles un paēdām brokastis :)) Bija forši satikt arī kādus 6.klases skolniekus, kuri uzdevumus veica septembra beigās.

Tad devāmies uz fotosesiju. Bija lietains, auksts un mūs beigās policija palūdza atstāt norises vietu, bet tas viss bija tā vērts, jo rezultāts ir lielisks:


Vēlāk jauki paēdu gardas pankūkas, tad devos pie zobārsta. No turienes pa taisno uz Olimpisoko sporta centru noskatīties puzlaiku no TTT Rīga spēles, bet pavisam vakarā mazliet pagarlaikojos arēnā Rīga.

Kaut kā tā.

otrdiena, 2010. gada 2. novembris

sajūsma

Kad pats esi sajūsmā par kādu lietu, tad tik viegli ir par to pastāstīt citiem.
Tajā brīdī tu tam tici par 110% un nekas neliekas vēl stilīgāks par to, ko tikko paveici.
Katru dienu tādu sajūsmu kā vakarnakt!
Par lielu Metro :D

piektdiena, 2010. gada 15. oktobris

Par to, kā ir.

Bet kā ir ar to, kā būtu jābūt?
Laikam esmu zaudējis ķērienu.
Varbūt vnk palicis vecs.
Vispār esmu sevi sasējis ar to, kā ir pareizi, kā vajag, kā citi domā.
Dzīves realitāte bieži nospiež uz ceļiem, un tā nav slikta vieta, kur atrasties, bet reizēm vajag arī skriet, tiekties, ļauties vējam un sajust to pašu - neko.
Bet laikam vajag ar prātu un ar sirdi. Ne tikai ar vienu, vai tikai ar otru, bet abiem.

pirmdiena, 2010. gada 11. oktobris

Brīnišķīgi :)

Tik brīnišķīgi, kad Dievs vada, rāda, darbojās un iedrošina.
Nav vajadzīgs nekas pārdabisks, nekas brīnumains.
Pietiek ar brīnišķīgiem draugiem un brīnišķīgām sarunām. :)
Draudzība savā veidā arī ir brīnums. Skaists brīnums!

Pēc kopīgas nedēļas nogales kopā ar vedējpāri - Baumanīšiem - nav šaubu, ka viss izdosies lieliski! Un ne tikai par kāzām ir runa...

sestdiena, 2010. gada 9. oktobris

No visas sirds!

Es ienīstu grēku! Es ienīstu grēku savā pagātnē, savā tagadnē, un es ienīstu grēku arī savā nākotnē. Es patiesi ienīstu grēku!

piektdiena, 2010. gada 8. oktobris

Drosme un/vai muļķība

Šīs divas lietas ir reizēm grūti atšķiramas.
Vēl vakar pieņemtie lēmumi šķita drosmīgi, šodien jau muļķīgi.
Viens man teica, tu gan esi drosmīgs, bet cita sejā bija lasāms: "Muļķis!"
Pats īsti nezinu, vai esmu drosmīgs, vai muļķis, vai arī drosmīgs muļķis.
To laikam tikai laiks rādīs...

trešdiena, 2010. gada 6. oktobris

Desire

Lasu kādu labu grāmatu: C.S.Lewis and Sigmund Freud debate on God, Love, Sex and the meaning of life. "The question on God" by Dr. Armand M. Nicholi Jr.

Diezgan pasmaga valoda, īpaši tāpēc, ka angļu, bet ļoti vērtīga lasāmviela. Grāmata tiek pretstatīti Froida un Luisa dzīves uzskati par vienādām tēmām. Autors nepasaka, kurš ir tas pareizais, bet ļauj brīvi iepazīties ar katru no šo vīru viedokļiem un izvērtēt, kas tad ir tas ticamākais. Sanāk tāda kā debate, neskatoties uz to, ka abi šie pasaulē tik zināmie vīri nekad dzīvē aci pret aci nav tikušies uz debatēm.

"If I find in myself a desire which no experience in this world can satisfy, the most probable explanation is that I was made for an other world. If none of my earthly pleasures satisfy it, thats does not prove that universe is a fraud. Probably earthly pleasures were never meant to satisfy it, but only to arouse it, to suggest the real thing. If this is so, I must take care, on the hand, never to despise, or be unthankful for, these earthly blessings, and on the other, never to mistake them for something else of which they are only a kind of copy, or echo, or mirage" /C.S.Lewis/

pirmdiena, 2010. gada 4. oktobris

the best is yet to come...

There are those days sometimes that I feel that I am good at nothing. Today is one of them...

trešdiena, 2010. gada 29. septembris

Atmaskots.

"Kad cilvēks saprot Jēzus ideālu neiespējamību, kad cilvēks beidzot atsakās no saviem paša pūliņiem kā līdzekļa, ar ko ietekmēt Dievu; kad cilvēks beidzot saprot, ka viss, kas viņš ir un kas viņš jebkad būs Dieva priekšā, ir atkarīgs no Dieva darba, nevis no viņa, tad cilvēks kļūst brīvs būt patiess attiecībā uz to, kas notiek viņa dzīvē. Viņš ir brīvs būt atklāts ungodīgs attiecībā uz visām savām kļūdām, neveiksmēm, grēku utt. Viņš spēj ieraudzīt, ka nekas nav atkarīgs no viņa izlikšanās par to, kas viņš nav. Kā bieži uzsver kāds mans draugs: "Tikai tad, kad vairs nav svarīgi redzēt to,kā lietas izskatās, ir iespējams ieraudzīt un mainīt to, kādas tās ir." Un katrs psihologs Tev pateiks, ka tas ir pats galvenais, kas nepieciešams mentālajai un emocionālajai (un garīgajai) veselībai.

/Vēstules no skeptiķa/

piektdiena, 2010. gada 24. septembris

un ne primo, ne pēdējo reizi...

huh. dzīve iet uz priekšu un visu nevar paspēt. Laikam ir jāiet līdzi. Jādara tas, kas jādara, un jābūt tu, kur jābūt. Tāda ir dzīve.

Pēdējās pāris dienas ir sanācis domāt par cilvēkiem, kuri kādreiz bija liela daļa no manas dzīves. Ir daži tādi, kurus var nesatikt gadu un pat vairāk, bet atkal satiekoties, liekas, ka nekas īsti nav mainījies. šī draudzība nav zudusi. un tas riktīgi priecē. Tas patiesi ir brīnišķīgi! Bet laiks iet un cilvēki mainās. Es mainos, Tu mainies, mēs visi mainamies. Un tad ar kādiem draugiem sanāk tā, ka tas kontakts kkur pazūd. Var izmēģināt da jebko, bet tā vnk ir. Atskatoties atpakaļ, redzu daudzas kļūdas un stulbas lietas, kuras esmu pieļāvis veidojot attiecības ar cilvēkiem, un tas ir tas, kas laikam sāp visvairāk. Reizēm vairs nav iespēja šīs kļūdas labot. Var atvainoties, var piedot, bet tomēr vairs nevar atgriezt to, kas bijis. Vismaz ne vienpusēji...

Cilvēki Tavā dzīvē ir Dieva dāvana! Novērtē to, kamēr Tevi ir laiks, jo Tu nekad nevari zināt, cik ilgi šie cilvēki uzturēsies Tavā dzīvē...

Gacho - Attiecības

ceturtdiena, 2010. gada 23. septembris

No Viņa, caur Viņu, uz Viņu visas lietas...

Ja neskaita aiziešanu no kontaktlēcu pasaules un Metro jaunās sezonas sākumu, tad pēdējā laikā manu galvu nodarbinājusi lielākoties viena lieta jeb viena būtne. Un kā nu ne! Ne jau katram ir tik brīnišķīgi gudra, asprātīga, mīļa, jauka, sirsnīga un skaista līgava kā man! :) Liekas, pilnīgi normāli, ja galva griežas. Un griežas tā ap viņu. :)

Šodien bija brīnišķīgs vakars! Aizgājām uz teātri un pēcāk pasēdējām un forši parunājām par pagātni, tagadni un nākotni. Protams. :D Pavadīju viņu mājup un atpakaļceļā vakara sarunu iespaidā atcerējos kādu lietu, proti, ka mūsu mēķis jau nebija tikai vienam otru atrast. Ar to viss tikai sākas. Mūsu mērķis ir abiem kopā atrast Dievu un Viņa aicinājumu. Sweet! Sākumā skatāmies viens uz otru, bet tas nav tik svarīgi. Svarīgāk ir abiem skatīties vienā virzienā.

Tad nu tālāk ejot sapratu, ka tā ir dikti daudzās jomās mūsu dzīvēs. Piem., nauda. Nav jau galvenais cik un kā tu pelni, bet gan kāpēc tu pelni un kam tu to lieto. Vai arī talantiem un spējām. Viena lieta ir apgūt ģitārspēli vai iemācīties skaisti dziedāt, bet otrs, vēl svarīgāks jautājums ir - ko iesākt ar šo prasmi? Un ir ok dziedāt vai spēlēt savam priekam. Ticu, ka Dievs rib, lai varam priecāties. Ir ok pelnīt, lai būtu kur dzīvot un ko ēst, jo ticu,ka Dievs grib lai esam paēduši un ar jumtu virs galvas. Bet arī tam ir savs iemesls. Jo citādi ir diezgan bezjēdzīgi...

Kāds ir tavs aicinājums? Šo jautājumu uzdodu sev itin bieži pēdējā laikā. Un interesanti, ka atbilde nāk ne tā, kā es to būtu gaidījis, bet droši vien tā, kā man tas ir vajadzīgs :) old school teiciens :D

otrdiena, 2010. gada 21. septembris

koncentrācija

Kad daudz darāmā, vajag darīt, bet ja gribas izvēdināt galvu, tad var arī pusnaktī aizdoties uz McDonald, kas pie Dienvidu tilta :D
Un ja liela atbildība sāk bik niezēt, tad vajag izdarīt kaut ko muļķīgu! :D
Šovakar Metro atklāšana, 30.jūlijā kāzas un es joprojām īsti nezinu par ko balsot 10.Saeimas vēlēšanās..

pirmdiena, 2010. gada 13. septembris

Vecā paaudze

Sjutos vecs...

Sākot jau ar piektdienas vakaru, kad ar Ansi devāmies uz Gustavo tūres atklāšanas koncertu Ropažos. Publika visdažādākā. Cilvēku nebija daudz, bet ja koncerts būtu beidzies pēc 23:00, tad pēc likuma, skatītāju droši vien nebūtu ne puse :D Vecumu īpaši sajutu, kad visi sāka dziedāt līdzi dziesmām, kuras dzirdēju pirmo reizi, bet, kad skanēja kādi vecāki gabali, tad ar Ansi bijām vienīgiek, kas dzied! :D

Sestdien biju apciemot tēvu, viņa māsu un savas māsīcas. Vecākā no māsīcas meitām atmiņā palikusi, kad ar draudzenēm vēl smilškastē spēlējās, bet nu jau dzīvo kopā ar puisi un pavisam legāli drīkst iegādāties arī sērkociņus t.i. alkoholu :D Un es esmu viņas ONKULIS! :D

Svētdien biju pie savējiem. Brāļa vecākais dēls, kuru vēl pa visam nesen šūpulī šupoju, nu jau uzsāk skolas gaitas un brauc ar moci, kas pat man liekas diezgan bīstams! :O

Te gribas atcerēties dziesmu par Tabitu:
Vecās likteņdzirnas
Mūsu mūžu maļ
Gadi skrien kā Stirnas
Un nenāk atpakaļ...

piektdiena, 2010. gada 3. septembris

Skats no Malas

Nezinu gan kapēc, bet man ir tāda mode analizēt cilvēku teikto. Gan to, ko viņi pasaka, gan to, kā viņi to pasaka. Nē, nu ne jau vienmēr, un principā arī ne ar īpašu nolūku. Reizēm tā vienkārši izdodas pamanīt kādas lietas, kuras analizēju pilnīgi brīvi pēc saviem ieskatiem un pieredzes...

Šoreiz par cilvēku viedokļiem. Lai nebūtu ļoti vispārināts, par piemēru ņemšu cilvēku viedokļus par mani un nesenajiem jaunumiem manā dzīvē. Cilvēku reakcija uz vienu un to pašu:

*Kāds, kas mani diezgan labi pazīst, zina manus dzīves uzskatus, manu pagātni, uz šo notikumu reaģē gandrīz palecoties, izrādot patiesu sajūsmu un prieku. Nepievēršot uzmanību sīkumiem, cilvēks izsaka atbalstu un iedrošinājumu.

*Kāds cits, kas mani pazīst varbūt ne tik labi, bet pietiekami, lai zinātu, kā tās lietas notiek, un tomēr ne gluži pats dzīvo ar tādu dzīves uzskatu, izsakās atzinīgi un pasmaida. Nav sajūsmā, tomēr atzīst, ka katrs dzīvo pēc savas ticības. Principā atbalsta. Cik dzirdēts, vēlāk parrunā lietu ar sev līdzigi domājošajiem. (es droši vien darītu tā pat, jāatzīst)

*Kāds, kas mani saticis pāris reizes dzīvē, iepazinis nedaudz, bet, šķiet izveidojusies laba, tomēr virspusēja draudzība. Nāk no citas kultūras, kur lietas notiek pilnīgi citādāk. Principā situāciju pieņem, jo nezina kā reaģēt. Tomēr ar sev līdzīgi domājošiem droši pārrunā notikumu, izsaka komentārus un ķiķina aiz muguras.

*Kāds, ar kuru ir tikai darba tipa attiecības, uzzinot, ka nedzīvoju kopā ar savu līgavu, ir makteni izbrīnīts. Taktisks cilvēks, tāpēc neļauj iekšā sēdošajiem komentāriem birt uz āru, tomēr sejā var nolasīt, ka šāds solis šķiet makten aplams. Pilnībā nepiekrīt, tomēr neiedziļinās lietas būtībā, jo principā ir vienalga.

*Ģimenes loceklis, kas tomēr dzīvo pēc citiem principiem, neskatoties uz visu, ir aizkustināts līdz asarām. Atbalsta ar visām četrām un pauž patiesu prieku.

Protams, te varētu ierindot veselu rindu dažādu viedokļu. Arī par citiem, varbūt mazliet mazāk nozīmīgiem notikumiem. Nav ne aizvainojuma, ne dusmu. Vienkārši šis rada pārdomas:

Ir svarīgi, kā izskatos citu acīs, un ko šie cilvēki par mani domā, tomēr es dzīvoju SAVU dzīvi. Šajā gadījumā ir daudz svarīgāk, ko domā mana brīnišķīgā Rute, un ko domāju es pats. Cilvēku viedokli der ņemt vērā, izvērtēt to, un redzēt, vai var būt vēl labāk. Tomēr arī cilvēku viedoklis ir tikai viņu viedoklis. Varbūt viņu dzīvē tas der ideāli, bet manējā vienkārši neiederas. Un reizēm viņi kļūdās, jo arī viņi ir tikai cilvēki. Arī par viņiem spriež un viņus vērtē.

Interesants fakts: Sabiedrībā par nobriedušu uzskata puisi, kurš dzīvo kopā ar meiteni un abu kopīgo bērnu, bet smīkņāts tiek par mani, jo esmu saderinājies, bet vēl nav bijis seks un nedzīvoju kopā ar savu līgavu! Manas attiecības neesot nopietnas! :D

trešdiena, 2010. gada 1. septembris

Par uztraukumu, prieku un sāpēm...

Nekas jau daudz nav ko stāstīt. T.i. Stāstīt var tik ļoti daudz, bet šobrīd nav izdomāts uzrakstāms alfabēts, ar kura palīdzību spētu izteikt visu, kas sakrājies!

Varētu citēt Prāta Vētru: "Tā ir labi, tā ir tik labi!"

Bet vispār pēdējā laikā populārākais vārds ir "DULLI"...
Tiem džekiem, kas tuvākā un tālākā laikā domā bildināt kādu meiteni, es saku: uz priekšu! Tas ir superīgi un apsveicami! Tikai rēķinieties ar nenormālu stresu :D man tas bija tik liels, ka dūša pat slikta brīžiem palika. Un apētīte pa īstam atgriezās tikai kādā trešajā dienā pēc notikuma... Bet lai nu kā: Tas IR tā vērts! Katrs brīdis!

Protams, šādu lēmumu vajag apdomāt kārtīgi, bet nekad nav iespējams to līdz galam kārtīgi izdomāt. Tas, kā es biju to iedomājies, un tas, kā tas reāli bija un ir, ir divas diezgan atšķirīgas lietas!

Un ar to viss tikai sākas... Pēc tam ir jāpaziņo vecākiem, draugiem, radiniekiem un, protams, jāieraksta FB profilā! :D Un tikai pēc tam tu tā nomierienies un apzinies, ko tas patiesībā nozīmē, un cik tas pa īstam ir nopietni un skaisti! :)

Dzīvē vairs nav problēmu - ir tikai izaicinājumi. Vismaz pagaidām!

Un par sāpēm - ja neskaita vēdersāpēs no uztraukuma un vaigu sāpes no smaidīšanas, kas nu jau būs lielā mērā pārgājušas, tad vēl šodien biju pie zobārsta! :(

otrdiena, 2010. gada 31. augusts

ceturtdiena, 2010. gada 26. augusts

BMW un Opel

A: Vai taisnība, ka kristieši baidās no skaitļa 666?
B: Nē. Mums jau nav par ko baidīties. Jābaidās būtu tiem, kas Dievu nepazīst.
A: Tad kāpēc jūs izvairaties lietot šo skaitli?
B: Tieši tā paša iemesla dēļ, kāpēc BMW īpašnieks nekad neuzliks Opel zīmi uz sava auto! ;)

pirmdiena, 2010. gada 23. augusts

Pa ceļam

Baigi kaut kā aizdomājos par šo frāzi, kuru dzirdu (diemžēl, arī lietoju) pārāk bieži:/
Šitajā steidzamajā sabiedrībā nekam īsti nav laika, tāpēc visu esam ieraduši darīt pa ceļam. Un nav jau slikti, ja gribi pa ceļam nopirkt baltmaizi vai samaksāt telefona rēķinu. Bet ja pa ceļam gribi iebraukt ceimos pie vecākiem, pa ceļam satikties ar draugiem, pa ceļam piezvanīt, pa ceļam... pa ceļam kļūstam pavirši savās attiecībās ar sev tuvajiem, Dievu, sevi un visu pasauli.
Ja tas viss notiek pa ceļam, tad kur ir tas galamērķis?

piektdiena, 2010. gada 20. augusts

Padomā par to, ...

"Un tā, tēt, es pastāvu uz savu apgalvojumu, ka evaņģēliji ir uzticības vērti. Ir daudz kas, ko tie mums nepastāsta un ko mūsu vēsturiskai ziņkārībai būtu gribējies zināt. Bet tie tomēr pasaka visu, ko mums vajag zināt, un tādējādi liek mums atbildēt uz vissvarīgāko jautājumu: kas bija Jēzus Kristus? Un līdz ar šo jautājumu nāk arī lēmums: vai Viņš bija trakais, vai Viņš bija melis, vai arī Viņš bija Tas Kungs, par kuru Viņu pasludināja Viņa sekotāji? Gan šī liecība, kas uzrunā prātu, gan Svētais Gars, kurš uzrunā sirdi, - abi norāda uz pēdējo alternatīvu kā vienīgo iespējamo atbildi!

Padomā par to, tēt!"

/Dr. G.A.Boids "Vēstules no Skeptiķa"/

ceturtdiena, 2010. gada 19. augusts

Par mani:

Biju diezgan pārsteigts, kad izlasīju šo e-pastā saņemto rakstutojumu. Gribētu satikties ar cilvēku, kurš to uzrakstījis :) Ļoti vērtīga lasāmviela (vismaz man pašam) - ir ko izvērtēt un mācīties!

Paldies, mīļum ;)

Padomdevējs (Hakslijs, ENFP)

Viegli uzsāk kontaktus. Piemīt psihologa spējas un brīnišķīga intuīcija, vērtējot cilvēkus. Viegli «uztver» otra raksturu, rīcības motīvus, trūkumus, pat sūtību, jūt, ko no kontakta ar šo cilvēku varētu iegūt. Nereti spēj diezgan precīzi paredzēt notikumu attīstību nākotnē. Viegli visu iemācās, jo ātri uztver lietas būtību. Vērīgs, zinātkārs, interesējas par visu neparasto un noslēpumaino.

Īpaši labi izprot sarežģījumu iemeslus attiecībās. Nepārspējams diplomāts attiecību kārtošanā. Māk izlīdzināt konfliktus, piesaistīt sev cilvēkus. Mēdz upurēties. Tīkamu cilvēku labā var izdarīt daudz vairāk, nekā no viņa sagaida. Ar atvērtību un labvēlību izraisa uzticēšanos. Zina, kas jādara, lai uzturētu kolektīvā labvēlīgu atmosfēru, ko un kā vajag runāt, lai notikumi attīstītos vajadzīgajā virzienā. Māk savienot savus talantus ar citu labajām īpašībām. Ātri atrisina savas problēmas un piedāvā dažādus risinājumus citiem. Viņa domāšana un uztvere ir nenofiksēta, skatiens ir it kā neredzošs, bet tas ļauj pamanīt «visu uzreiz». Var šķist izklaidīgs, nepamanīt skaistu mākoni, peļķi zem kājām, jo viņa uzmanību nepārtraukti piesaista apkārt notiekošais – it viss ir informācija, kas var noderēt. Fakti neapzināti virknējas viņa prātā un ļauj brīnišķīgi redzēt situāciju kopumā.

Uztvertā ir tik daudz, ka Hakslijam periodiski gribas pabūt vienam, lai sakārtotu domas un izlemtu, kā rīkoties. Viņam grūti nodalīt nozīmīgo no maznozīmīgā. Taču viņš spēj pārsteigt ar ļoti vispusīgām zināšanām, erudīciju, un pie mazākās nepieciešamības labprāt uzkrātajā informācijā dalās ar citiem. Runīgs.

Emocionāls, nereti – sentimentāls, jūtīgi reaģē uz antipātijām. No garastāvokļa atkarīgas darba spējas, nākotnes plāni, attieksme pret sevi, ieskats par pasauli. Rožainie plāni var mainīties ar dziļiem pārdzīvojumiem, bet interesants jaunums, uzslava, jaunas iespējas ātri maina noskaņojumu uz labo pusi. Mīl gremdēties atmiņās un filozofēt. Vienmēr meklē savā dzīvē saskaņu un harmoniju, vispirms jau attiecībās. Labi jūt, kāda distance pret kuru jāievēro, taču ne vienmēr to iztur, ātri satuvinās. Neveiksmi pārdzīvo spēcīgi, bet ne ilgi, ātri atgūstas. Reālists, māk mācīties no savām kļūdām. Katram atrod kādu labu vārdu, kaut ko, par ko izsakāms kompliments, pateikt patīkamo prot kā reti kurš. Bieži vien izmanto savu aktiera talantu, tas sadzīvē izpaužas kā māka improvizēt, atdarināt citu balsis un manieres.

Savam mainīgajam noskaņojumam neļauj sabojāt attiecības ar tiem, kuri viņam vajadzīgi. Taču patiesi labi izturas tikai pret tiem, kurus ieskaitījis savā izredzēto lokā. Tas nav liels un tur iekļūt nav viegli, jo Hakslijs ir ļoti prasīgs pret citiem. Viņš piekasīgi un neuzkrītoši novēro cilvēku, pirms ļauj tam tuvoties. Ļoti neiecietīgs pret citu trūkumiem un parasti panāk, ka viņa klātbūtnē tie neizpaužas. Par tādiem, kuri nav izturējuši ētisko pārbaudi, viņš zaudē interesi. Tieksme pēc izpriecām, rotaļīgā uzvedība rada virspusējas, bezrūpīgas, viegli iekarojamas būtnes iespaidu. Taču saskarsme ar viņu ir grūti prognozējama – nereti pat pašam Hakslijam. Šķietamā garīgā tuvība var būt ļoti maldīga – Hakslija laipnībai nav nekāda sakara ar viņa patieso pieķeršanos, un pēc kopā jauki pavadīta laika viņš pēkšņi var zaudēt interesi vai neizskaidrojami pazust.

Parasti, būdams vienīgais, kurš orientējas paša radītajā jūtu un notikumu virpulī, viņš vienīgais arī izkļūst bez zaudējumiem no neticamākajām, bieži vien bīstamām situācijām. Šo savu spēju viņš trenē visu dzīvi, nenogurstoši vērojot un analizējot cilvēkus, eksperimentē ar tiem, novēro atbildes reakciju, galvenokārt – emocijas un izdara atbilstošus secinājumus. Bieži analizē sevi, vienmēr cenšas noskaidrot savas darbības sākotnējos iemeslus, taču tas ne vienmēr izrādās viegli.

Bagāta iztēle, mīl pasapņot – iztēlojas dažādas ainas, notikumus, aizraujošus sižetus. Tiecas pie talantīgām personībām un izciliem cilvēkiem. Nepacietīgs, atliek malā neinteresantus sīkumus un tiecas pēc jaunā, aizraujošā. Viņam nepatīk iepriekš gatavoties, paļaujas uz savu spēju improvizēt. Pie visa kā ķeras ar lielu entuziasmu, taču, ja tas uzreiz nepadodas, tad iesākto pabeidz ar grūtībām. Nepatīk sniegt paskaidrojumus par savu rīcību, pēc viņa domām – par vienkārši saprotamām lietām. Taču neparastas lietas viņam patīk un tās viņš māk paskaidrot. Tas īpaši noder, reklamējot jaunus sasniegumus zinātnē un mākslā. Teicams popularizētājs, ja ar kaut ko aizrāvies, viņš izteiksmīgi prot to reklamēt.

Kritiskās situācijās aktivizējas, rīkojas drosmīgi un izlēmīgi. Nebaidās sastrīdēties, var pat īpaši kādu sadusmot, bet nopietnus konfliktus necieš, jūtas slikti, ja kādam darījis sāpes negribot. Nebaidās no atbildības, bet īpaši to nemeklē. Nebaidās riskēt, ja risks ir pamatots. Spēj dot spēcīgu pretsitienu, ja tiek aizskartas viņam tuvo cilvēku intereses vai viņa pārliecība. Ļoti neatkarīgs, pretojas spiedienam. Arī pats neko neuzspiež, bet cenšas pārliecināt. Nepretendē uz līdera lomu, cenšas būt «pelēkais kardināls». Māk ietekmēt, «piešķilt dzirksteli» un iekustināt citus, palīdz viņiem sasniegt mērķi. Nereti cieš no savas nesavaldības. Iesaistījies strīdā, aktīvi, reizēm pat agresīvi aizstāv savu viedokli.

Svešā sabiedrībā rada stipras gribas, neatlaidīga un pārliecināta cilvēka iespaidu, ir savaldīgs un spriedumos vēsi loģisks. Taču tas ir tikai iespaids, kas gaist, saskarsmei kļūstot ciešākai. Patiesībā viņam mēdz pietrūkt spēka un intereses saņemties, lai paveiktu nepieciešamo. Hakslijam šķiet, ka viņš varētu sasniegt daudz vairāk, ja viņu pa laikam nepārņemtu iekšējs apātijas stāvoklis, gribasspēka trūkums un enerģētiski kritumi. Ja darbs patīk, viņš strādā līdz spēku izsīkumam, pat pārpūlei. Viņam svarīgi just, ka ir kāds labums no viņa darbošanās, tāpēc izvēlas darbu, kur ātri redzami rezultāti un guvumi.

Nespēj labi strādāt dzelžainas sistēmas, daudzu ierobežojumu ietvaros, pretojas aizspriedumiem, visam, kas ierobežo viņa brīvību. Nepatīk ievērot standartus, izvairās no vienveidības – cenšas izdarīt savādāk, ieviest jauninājumus. Necieš formalitātes, mīl sarunas neoficiālā līmenī. Netīk sevi apgrūtināt ar vispārpieņemto normu ievērošanu, toties viņam ir tendence uz ekstravagantu rīcību un ģērbšanos. Nepanes kritiku par savas uzvedības neloģiskumu un nesaprātīgu rīcību, par neprasmi orientēties sarežģītās loģiskās sistēmās. Publiski savas vājības neatzīst, bet ja atzīst, tad tas ir sava veida taktisks triks. Pats ir ļoti kritisks pret sevi, labi zina savas vainas, taču citiem neļauj vandīties pa savu jau tā viegli ievainojamo iekšējo pasauli. Viņa intelekta līmeni viņa klātbūtnē apspriest var un vajag, bet jo retāk tas notiek, jo Hakslijam patīkamāk.

Grūti koncentrēties uz kaut ko vienu, atšķirt galveno no otršķirīgā, tāpēc viņš bieži pārslogo sevi ar nebūtiskiem darbiem un personīgiem kontaktiem. Necenšas iedziļināties informācijas detaļās, bet uztver tās kopējo virzienu, tādēļ ne vienmēr noklausās cilvēku līdz galam. Nepatīk sīkumains atskaišu darbs. Ja darbs prasa ilgstošu pastiprinātu uzmanību, iedziļināšanos detaļās, skaitļos, paragrāfos, Hakslijs zaudē par to interesi. Viens ilgi strādāt nespēj. Viņam nemitīgi rodas sajūta, ka pārāk maz ir izdarīts, kļūst žēl iztērēto spēku un laika. Ja vēl kāds viņu apber pārmetumiem, nevis palīdz, Hakslijs dvēseliski eksplodē vai ieslīgst dziļā melanholijā, pilnīgi atslēdzoties no pasaules.

Līdz galam atslābinās tikai pilnīgi komfortablos apstākļos. Smalki izjūt apkārtējās pasaules estētiku un pat cenšas to radīt, taču ilgi uzturēt kārtību, rūpēties par sadzīvi trūkst pacietības. Izvēloties apģērbu, bieži vien nevar pieņemt galīgo lēmumu. Prot un mīl ģērbties gaumīgi, bet ne ilgstoši, tas viņu ierobežo un apgrūtina. Ērtāk jūtas vienkāršā apģērbā, ar ko brīvi var apsēsties uz akmens, atgulties zālē utt. – pret apģērbu un izskatu parasti ir diezgan nevērīgs. Nepietiekami rūpējas par veselību un atpūtu. Sava organisma stāvokli uztver neskaidri: kaut kas sāp, bet nav saprotams, kas un nav skaidrs, ko darīt. Jūtas ļoti neomulīgi, ja viņu neviens nepalutina. Ja uzrodas kāds, kurš ir ar mieru palīdzēt sadzīviskos darbos, Hakslijs jūtas bezgala pateicīgs, sajūsminās par «glābēju» un ir ar mieru parādīt sevi kā teicamu skolnieku. Fiziskais un morālais diskomforts stipri grauj viņa veselību, tāpēc viņš meklē ceļu uz vieglu dzīvi, kas būtu brīva no cīņas par eksistenci.

Var darīt visu, ja vien tas viņam ir interesanti. Ja darbs ir neinteresants vai liekas bezjēdzīgs, garastāvoklis pasliktinās. Hakslijs nogurst no rutīnas, viņam nepieciešama nepārtraukta jaunu iespaidu nomaiņa – no garlaicības un vienveidības var pat saslimt. Bieži vien maina savas aizraušanās. Mīl neparastas situācijas, spēj rīkoties negaidīti, neprognozējami, tā atjaunojot dzīves garšu. Nav pragmatisks aprēķinātājs. Liela nozīme viņa dzīvē ir spēlei – mīl lietderīgo savienot ar izklaidējošo.

Necieš, ja kāds darbojas neoperatīvi, traucē vai tērē viņa laiku. Spēj diezgan asi aizraidīt cilvēku, kuram pēc viņa domām, laiks pazust. Viņā aizkaitinājumu rada citu necieņa pret viņa laiku, ko Hakslijs neapzināti uztver kā necieņu pret viņu pašu. Laiks ir resurss, ar kuru viņš izmēra to, cik daudz kaut kam ir ziedojies. Cietis sakāvi, Hakslijs nožēlo nevis iztērētos spēkus, bet gan velti iztērēto laiku. Taču laika tēriņu fiksēšana nenotiek pastāvīgi, tas tiek skaitīts tikai neveiksmes gadījumā. Ja viss rit normāli, laika ritējums viņu īpaši nebiedē.

Māk piepildīt citu cilvēku dzīvi ar daudzveidīgām, dziļām emocijām. Prot atbalstīt un iedvesmot cilvēkus, sakot komplimentus, zīmējot rožainas perspektīvas. Parāda iniciatīvu, iedvesmojot citus uz darbošanos. Ja pašam kaut kas apnīk, viņš pamanās atrast kādu, kurš pabeigtu iesākto bez viņa līdzdalības.

Nosoda rupjus, neaudzinātus cilvēkus, pats cenšas būt taktisks un laipns. Savu slikto noskaņojumu un emocijas nevienam neuzspiež un arī atklāj reti, ar tiem cenšas tikt galā pats. Ja skumst kāds cits, Hakslijs tūlīt sāk labot otra noskaņojumu ar «varonīgu», bravūrīgu izturēšanos un cenšas parādīt, kā savādāk vērtēt notikušo un raudzīties nākotnē. Kad Hakslijs pats jūtas slikti, spēka spilgtām emocijām nav, viņš kļūst nopietns un kluss, cenšas palikt vienatnē. Sāpīgi pārdzīvo noraidījumu, viņa dvēseles pasaule ir sarežģīta un pretrunīga. Ārēji atraisīts, rotaļīgs, bet iekšēji cīnās ar pārdzīvojumiem un skumjām domām. Lai no tām atbrīvotos, mēdz pārdozēt slodzi, lietot apreibinošas vielas. Labā garastāvoklī viņš viegli atrisina ikdienas sadzīves problēmas vai darba sarežģījumus.

Hakslijs uzskatāms par vienu no vislabākajiem psihologiem un psihoterapeitiem, šis talants viņam dabas dots. Starp viņiem mēdz būt arī labi izmeklētāji, taču viņi paši nevēlas sevišķi ilgi palikt šajā profesijā. Psiholoģija ir ļoti cieši saistīta ar žurnālistiku, tādēļ tā ir viņa veiksmju vieta. Valodnieks, aktieris, modelis, reklāmas aģents ar īpaši labām dotībām, skolotājs, laborants, laulību reģistrētājs, labs diplomāts.

Rekomendācijas.

Jūsu personības spēcīga puse ir labi attīstīta intuīcija, kas ļauj Jums nekļūdīgi noteikt apslēptās iespējas un citu ļaužu spējas. Jūsu vērīgums īpaši asi ievēro cilvēkos negatīvās spējas. Vairāk uzticieties savam pirmajam iespaidam, tā kā Jūsu labestība un iecietība var likt Jums nedaudz idealizēt cilvēkus, kad Jūs tos iepazīstiet tuvāk.

Jūs protat izrādīt iejūtību un uzmanību apkārtējiem, cenšaties palīdzēt tiem izprast personiskās problēmās, izdarīt tiem patīkamu. Ievērojot talantus un cilvēku labās īpašības, Jūs izsakiet tiem veiksmīgus komplimentus, cenšoties tādā pavarot katra pašnovērtējumu, uzlabot viņa garastāvokli, kā arī ieviest pārliecību vēlamā rezultāta panākšanā.

Cita Jūsu spēcīgā iezīme ir prasme izveidot ar cilvēkiem siltas, uzticības pilnas attiecības, kas izraisa tajos atklātību. Šo atklātību Jūs cenšaties izmantot viņiem par labu - palīdzēt ar saviem diplomātiskiem padomiem, tikt laukā no grūtām dzīves situācijām, izbēgt no izsmiekliem un steidzīgiem lēmumiem, par kuriem nāktos pažēlot nākotnē. No otras puses, ja cilvēks nav attaisnojis Jūsu uzticību vai izraisījis antipātiju, Jūs veidojat starp viņu un sevi neredzamu barjeru un cenšaties attālināties no viņa. Jūsu antipātijas mēdz būt tikpat spēcīgas, cik kā simpātijas. Taču biežāk Jūs prasmīgi uzturat ar cilvēkiem harmoniskas un līdzsvarotas attiecības. Jūs esat teicams diplomāts.

Jūsu vājā puse ir neprasme piespiest sevi nodarboties ar ilgu piņķerīgu darbu, ievērot uzstādītos likumus un reglamentu, rūpīgi vest dokumentāciju, sīki izstrādāt detaļas, strādāt saspiestībā, lielā ļaužu sablīvējumā, kā arī „cienīt" hierarhiju neatkarīgi no individuālām priekšniecības īpašībām. Jums grūti padodas objektīva loģiska analīze, galvenā atdalīšana no otršķirīga, kā dēļ Jums ir nosliece iegrimt bezgalīgās lietās un aizraušanos nomaiņā. Kā arī Jums ir grūti pareizi izkārtot pasākumus pēc laika, kas beigu rezultātā izraisa galīgā fizisko un nervu pārpūli un neapmierinātību ar dzīvi.

Jums var ieteikt sekojošo: izstrādājiet elastīgu, bet precīzu dienas kārtību un cenšaties to ievērot. Plānojot pasākumus uz rītdienu, obligāti nosakiet katra no tiem svarīgumu. Uzticoties savam vērīgumam, atceraties, ka tas Jums izplatās tikai attiecībā pret ļaudīm, bet lietišķā jomā ieklausieties profesionāļu padomos, citādi ir neizbēgamas apsūdzības par paviršību. Vairāk un iedziļinātāki lasiet, pierakstiet īpaši svarīgus likumus un nolikumus. Atceraties, uz vienas improvizācijas un kopīga priekšstata rēķina НТР laikmetā tālu netiksiet.

Cita Jūsu problēma ir nepietiekami attīstīts gribasspēks, neprasme turēt sevi rokās jebkuros apstākļos. Jūs bieži šaubāties pieņemot svarīgus lēmumus, bet negaidīti agresivitātes uzplaiksnījumi var izbojāt Jūsu attiecības ar ļaudīm. Kaut arī Jūsu drošums un izlēmība ekstremālās situācijās bieži izglābj Jūs, taču miera stāvoklī Jūs periodiski izjūtat apātiju, Jūsu tonuss krītas.

Audziniet sevī savaldību un secīgumu, lieciet sev darīt arvien vairāk rūpīgāk un cenšaties novest iesākto darbu līdz beigām. Cenšaties neuzspiest uz apkārtējiem bez konkrēta iemesla, piedāvājot uzmācīgus padomus, pieprasot no tiem tā vai cita tūlītēju izpildi, lai kas tas arī nebūtu. Cenšaties apvaldīt savas emocijas. Jums ir ļoti labi būtu noderīgas nodarbības ar auto treniņu.

Ja jūtat, ka konflikts ir neizbēgams, cenšaties nekavējoties pārtraukt saskarsmi, lai nenožēlotu pēc tam par sacīto vai izdarīto. Nenervozējiet dēļ niekiem, nekoncentrējieties uz saviem pārdzīvojumiem, tā kā tas var negatīvi atspoguļoties uz Jūsu veselību.

sestdiena, 2010. gada 14. augusts

Grūti nenozīmē slikti!

Izaugsme, izaicinājumi, ikdiena, pienākumi, atbildība, rūpes un arī atpūta.
Vieglāk jau nekļūs un laika jau vairāk arī nepaliks...
Varbūt tikai spēkus uztrennēšu, prātiņā pieņemšos un labāk laiku iemācīšos plānot!
Varbūt :D
Bet labi apzināties, ka Aicinātājs būs arī Darītājs! :)

Tik ļoti patīk braukt vēlos vakaros pa Latvijas līkumainajiem (un, diemžēl, arī sliktās kvalitātes) ceļiem. There is something special about it! Vakarnakt tik pirmo reizi sanāca, ka actiņas atteicās vēl 30min turēties vaļā un nācās nobraukt ceļmalā "atpūtināt acis" :D Gultā biju 4:00 un izkāpu tikai pus 2 pēcpusdienā! eh... tik labi reizēm ir darīt "to pašu - neko" :)

LG!

pirmdiena, 2010. gada 9. augusts

It's the cry of my heart...

It's magic!


Ir kaut kas vnk neaprakstāmi īpašs nakts debesīs!
Protams, skaisti utt., bet ieskaties ilgāk! Pavēro cītīgāk! Tur var saskatīt daudz vairāk par zvaigznēm, mākoņiem, figuriņām, lidmašīnām un mākslīgajiem pavadoņiem!
Jā, protams, skaisti un romantiski! Īpaši ja līdzās uz jumta guļ Rute + zvaigznes krīt! :)
Redzēju ap 10 krītošas zvaigznes, tomēr ievēlēties vēlēšanos nebija nemaz prātā, jo biju nedaudz apstulbis no tā, ko ieraudzīju debesīs... Nezinu, kā to lai izskaidro, bet there is something magic about the sky in the night! :)

otrdiena, 2010. gada 3. augusts

eh...

Kāds skaistums! :)

sestdiena, 2010. gada 31. jūlijs

Brīvība un mīlestība. Izvēle.

Un - vai tas ir tā vērts? Tas ir mans otrais punkts. Ja kāds atrodas nakts murgam līdzīgas traģēdijas iespaidā, tad gluži saprotams, ka viņš domā - tas nav tā vērts. Bet padomā par trim lietām. Visprims - paši no savas dzīves mēs zinām, ka mīlestība var sagādāt sāpes. Milot otru cilvēku, audzinot bērnus, veidojot dziļas draudzības attiecīabas, mēs bieži vien daudz ciešam. Es zinu, ka arī Tu esi savu daļu piedzīvojis. Cilvēki mūs atstumj, nomirst, bērni sadumpojas utt. Un tomēr mēs turpinām mīlēt. Mēs parasti uzskatām, ka to nedarīt ir gļēvi, traģiski un briesmīgi. Ja kāds cilvēks nekad nemīlēs, viņš nekad necietīs. Bet viņš arī nekad nebūs paīstam dzīvojis.

Bet vai Dievs nav tādā pašā stāvoklī, tikai kosmiskā mērogā? Atteikties radīt pasauli, kurā iespējama mīlestība, tāpēc vien, ka pastāv pārāk liels risks - tas šķiet Dieva necienīgi. Mīlestība patiešām ir vienīgais iemesls, kas ir radīšanas vērts. Tā nav brīvība pašas brīvības dēļ, ko Dievs tā vērtē,- tā ir mīlestība. Vienkārši - brīvība ir vienīgais iespējamais līdzeklis, kā to īstenot.

"Vēstules no skeptiķa"

svētdiena, 2010. gada 30. maijs

Īstās mājas un patiesa brīvība!

Mēs katrs dzīvē lgojamies pēc brīvības un pēc vietas, kur piederēt. Tā viņš vienkārši ir... Mēs katrs to saredzam citādi, bet katrs mēs cīnamies, darbojamies, krītam un ceļamies, lai šīs divas lietas sasniegtu, tomēr gandrīz vienmēr viļamies, kad tās saņemam, jo tas nav gluži tā, kā to bijām iedomājušies. Šīs lietas nesniedzpilnīgu piepildījumu, pilnīgi laimi.

Pagājušajā nedēļā bija kāda jauka pastaiga kopā ar Ruti. :) Gājām arī cauri Doma laukumam un apstājāmies, lai aplūktu tur izstādītās bildes par godu 4.maijam. Tik patiesas, tik īstas.
Var redzēt, ka cilvēki tajās mīl Latviju! Es arī mīlu Latviju! Šiem cilvēkiem brīva Latvija nozīmēja tik daudz. Šī brīvība bija dzīvības vērta! Tā saistījās ar lielām cerībām. Bet tagad? Cik daudzi patiešām māk novērtēt brīvu Latviju? Tagad mēs tiecamies pēc jaunām savienībām. Mēs gribam piederēt ne vairs paši sev, bet gan stilīgajai rietumu kultūrai, jo, redz, viņi dzīvo labāk... Vecākā paaudze atceras padomju laikus un ilgojas pēc tiem, gluži kā Israēla tauta ilgojās pēc Ēģiptes. "Tur vismaz mēs bijām apģērtbti un paēduši". Mēs joprojām neesam apmierināti...

Politiska, sociāla vai ekonomiska brīvība nespēj padarīt mūsu dzīvi pilnīgu. Piederība kādai noteiktai grupai nespēj padarīt mūs patiesi laimīgus... Tā ir ilūzija! "It's all in your head!"

Patiesība (pat tad, ja negatīvi reāla) padara mūs brīvus! Mūsu īstās mājas ir citur...

P.S. Tu zini, kā smaržo brīvība? Es zinu - tā, kā smaržo gaiss jūrmalā! Mana brīvība smaržo tieši tā! :)

piektdiena, 2010. gada 28. maijs

Darbības vārds!


"Es esmu iemīlējies, bet man tagad jāmācās mīlēt!"
Spēja atpazīt un izdzīvot šīs divas lietas, iespējams, ir jebkuru attiecību panākumu atslēga!

Falling in Love is not the same as Choosing to Love!

trešdiena, 2010. gada 26. maijs

WWW - What's Wrong with the World?

Lasu kādu dikti fantastisku grāmatu "The Prodigal God" by Timothy Keller. Grāmatā autors apskata un analizē tik ļoti pazīstamo līdzību par "pazudušo dēlu", tikai šoreiz viņš skatās no pavisam cita skatu punkta un atklāj lietas, kas nekad tā īsti nav nākušas prātā. Riktīgi iepatikās kāds minētais atgadījums:

When a newspaper posed the question, "What's wrong with the world?" the Catholic thinker G.K.Chesterton reputedly wrote a brief letter in response: "Dear Sirs: I am. Sincerely Yours, G.K.Chesterton." That is the attitude of someone who has grasped the message of Jesus.

ceturtdiena, 2010. gada 20. maijs

Maz vārdu, daudz darbu...

"Mums nav vajadzīgi klubkrēslu teologi par mazo grupu vadītājiem. Mums nav vajadzīgi cilvēki, kas runā par kalpošanu, bet paši nekalpo. Mums ir vajadzīgi vārda darītāji, rīcības cilvēki, kurus mudina Dieva aicinājums viņu dzīvei. Mums ārkārtīgi vajadzīgi vadītāji, kas būtu samierināšanas un liecināšanas paraugs." [Maikls K.Meks - Kā vadīt no sirds]

Bāc, cik bieži es varu pareizus vārdu citiem teik, lai viņus motivētu darboties, kāmēr pats slinkoju un neesmu gatavs piepūlēties... Ir viegli sēdēt baznīcā, gaidīt, kad jaunieši paši atnāks, sadzirdēs, pieņems... Ir viegli viņiem pateikt, kā būtu pareizi jādzīvo, kas jāsaka, kā jāuzvedās utt. Bet, kad pienākas nest viņu nastas, dzīvot viņiem līdzi, uzklausīt, iet viņus meklēt vietās, kur viņi uzturas ikdienā... tad ir grūti. Patiesībā mīlēt cilvēkus ir ļoti grūti! Jo mīlestība ir liels izaicinājums. Tai ir maz vārdu, bet daudz darbu!

Kāds tad ir mūsu, kā kristiešu, mērķis? un ko mēs esam gatavi darīt, lai to sasniegtu?

otrdiena, 2010. gada 11. maijs

neko negribēt

Kā gribētos būt kādam, kurš visu zina un visu māk. Gribētos kāpt uz skatuves un vienmēr atrast īstos vārdus , un pateikt tos pareizā intonācijā, skaļumā un ātrumā, starp tiem ieturot pareizas pauzes.
Gribētu zināt, kā rīkoties katrā dzīves situācijā, kā veidot attiecības. Gribētu nesavtīgi mīlēt, būt gatavam atdot visu un darīt visu. Gribētos vienmēr no sirds slavēt, patiesi pielūgt un priecīgi nest patiesības Dieva priekšā. Gribētos spēt līdzi just katram noskumušajam, iežēloties par katru, kam sāp, un pabarot katru izsalkušo.
Gribētos vienmēr būt pārliecinātam un drošam. Gribētos bezbailīgi pretī stāties katram izaicinājumam un visām dzīves grūtībām. Gribētos būt stipram un izturīgam, pastāvīgam ciešanās.
Gribētos vienmēr saglabāt mieru, neskatoties ne uz ko.
Gribētos lūgt par tiem, kas mani vajā, un svētīt tos, kas mani lād.
Gribētos būt pacietīgam un lēnprātīgam.
Gribētos būt stilīgam un visu mīlētam.
Gribētos būt pašam labākajam, tomēr pašam pazemīgākajam.
Gribētos, lai vismaz viena lieta no tām, kuras rakstu, piepildās.
Gribētu mazāk fantazēt un vairāk sapņus piepildīt.
Esmu tālu no tā. Un, ja kaut kas tomēr īstenojas, tad tas no Dieva žēlastības! Viss no Dieva žēlastības!
Tomēr ir labi un vērtīgi apzināties, ka arī bez visa tā, Dievs mani mīlējis, mīl un mīlēs.
Viņš mani ir pieņēmis, gribētos arī pašam sevi pieņemt.
Tagad gribētos neko negribēt, neko nelūgt un neko neprasīt, bet vienkārši būtar Tevi, Tēt!

ceturtdiena, 2010. gada 6. maijs

Labākā aizsardzība ir uzbrukums!

Mana šī rīta lūgšana, ejot uz darbu:

trešdiena, 2010. gada 5. maijs

Esi brīvs!

Ja vienādos apstākļos, vienā laikā un vietā mana patiesība atšķiras no tavējās, tad vismaz viens no mums kļūdās. Es nesaku, ka tas esi tu. Es saku, ka nav divas patiesības! Ir tikai viena! Ir vērts pēc tās dzīties un to meklēt, jo patiesība dara brīvus! Un būt brīvam ir tik brīnišķīgi!
Esi brīvs!

Skan jau skaisti.

Piecelsimies un pielūgsim Dievu!
Ieslēgsim savus pielūgsmes aparātus, pacelsim savas balsis, spēlēsim savus instrumentus un lietosim vārdus. Skan jau skaisti.
Bet nē! Pielūgsmi nevar tā vienkārši ieslēgt, kā ieslēdz sildītāju, radio vai mikroviļņu krāsni!
Iesim uz baznīcu pielūgt! Jo citur jau pielūgt nevar. Un ar baznīcu es domāju ne tikai ēku, bet arī stilu, formu, tradīcijas un sistēmu - kas kuram tuvāks.
Atkal garām! Pielūgsme nav daļa no dievkalpojuma. Tā nav daļa no dzīves vai pat daļa no sirds. Pielūgsme IR sirds attieksme! Tā esi tu! Un nav svarīgi, ko, kur un kad tu dari, bet gan kā un kāpēc tu to dari!
Tu vari aizmirst pielūgsmi, tu vari to ignorēt, bet tu nevari to ieslēgt un izslēgt, kad vien vēlies! Tu vari vienīgi to dzīvot!

ceturtdiena, 2010. gada 29. aprīlis

Esi

Reizēm (piemēram šodien) uznāk brīži, kad tu pārstāj censties un sāc būt.
Tu vienkārši esi un saproti, ka tu drīksti būt. Tā ir tik fantastiska sajūta!
Tev nevienam nekas nav jāpierāda, nekas nav jānopelna, nekas nav jāizcīna...
Hallelujah!
Tu nebaidies būt muļķīgs un neveikls. Tu pat nebaidies kļūdīties! Vot, tā ir brīvība!
Šķiet ir tikai viena vieta, kur tā var justies... Dievs. Un, ja ir kāds cilvēks, kurš var ļaut tā justies, tad tā ir augstākā pilotāža!
Un es zinu, ka rīt no rīta man būs jāatgriežas kontaktlēcu pasaulē. Būs jāpierāda priekšniekam, ka spēju... Būs jāizcīna klientu labvēlība. Un galu galā būs jānopelna alga.
Bet tas būs rīt...

trešdiena, 2010. gada 21. aprīlis

Pats no Sevis

Nekas šajā dzīvē nenotiek pats no sevis.
Labi, varbūt nezāles pašas par sevi aug. Bet tās aug, jo neviens tās neizravē. Arī Zeme pati joprojām griežas, bet tas tāpēc, ka Dieva žēlastība ir liela.
Bet ja runā par kādiem sasniegumiem, mērķiem un pat par ikdienu, tad nekas nenotiek tikai tāpēc, ka es tā vēlos, tā pēc loģikas būtu jābūt, vai arī tāpēc, ka nav iemesla nebūt. "Kāpēc ne?" ikdienā nav motivātors lietām notik pašām no sevis. Vai ne, Ulvi?
Cik ļoti es vēlētos, lai es pats tā automātiski no rītiem pieceltos. Ideālā variantā arī gulta pati varētu saklāties. Bet nē! Tā ir mana izvēle celties, klāt gultu, pavingrot, ja ir labs garīgais, un iet mazgāt zobus. Nekas no tā visa nenotiek pats no sevis. Tā ir mana izvēle lasīt Bībeli, lūgt, darīt vai nedarīt kādas lietas.
Nekas tā vienkārši rokās neiekritīs. Arī bungas spēlēt man jāmācās un cītīgāk jātrennējās, ja gribu to darīt labi. Tā ir izvēle.
Ķipa, izvēlies, ko vēlies, un skaties, ko izvēlējies. (bija tāda reklāma kādreiz).
Grūtākais, reizēm, ir saprast, ko izvēlēties...

pirmdiena, 2010. gada 19. aprīlis

Uzvara

Diez, ko Viņš tajā brīdī domāja, sēžot uz ēzeļa...
Jēzus uzvaras gājiens Jeruzālemē-Viņš jau tad zināja, ko maksās šī uzvara. Tie cilvēki tik to nezināja. Bet tā bija UZVARA! Un tas bija vienīgais veids, kā to sasniegt. Jēzus mīlestība ir tik LIELA!
Šī ir tā patiesība, kas dara mūs BRĪVUS. Es gribu būt brīvs! Es gribu uzvarēt! Acīm šķietamais zaudējums var izrādīties mūsu lielākā uzvara.
Es labprāt būtu veiksmīgs pasaulē, tomēr, ja man ir jāizvēlas, es labāk vēlos būt bagāts Dieva.
Es gribu būt laimīgs! Vislaimīgākie cilvēki pasaulē ir tie, kas atsaucas Dieva aicinājumam un seko Viņa balsij.
Es mīlu Jēzu. Es mīlu Viņu, cik vien labi es māku. Bet es gribu mīlēt Viņu vairāk! Viņš mani pirmais mīlējis. Es gribu mīlēt Viņu vairāk - ar visu, kas man ir! Ar visu, kas es esmu!
Jēzu, māci mani mīlēt!
Man vajag ticību! Es nekad neuzzināšu vai tiešām varēšu staigāt pa ūdens virsu, ja nesperšu soli. Es nejautāju, vai tu TICI,ka ūdens būs ciets pamats, bet gan vai tu UZTICIES Jēzum?

Augt un mācīties

Mēs katrs, kad bijām mazi, sākumā bijām pilnīgi atkarīgi no mammas. Laikam ejot mēs tikām atradināti no mammas krūts un mācīti lietot pudelīti. Pamazām mums atņēma arī pudelīti un mācīja dzert no bērnu krūzītes un ēst no karotītes, kuru turēja mamma. Visbeidzot mūs iemācīja dzert no lielās krūzes un pašiem turēt karotīti. Un tiem, kuriem paveicās, vecāki iemācīja lietot arī dakšiņu un nazīti. Protams, ka šajos pārejas posmos ēdiens un dzēriens iespējams vairāk nonāca visur citur, nekā mūsu mutēs, bet mēs mācījāmies un augām. Ar katru posmu mēs kļuvām mazāk atkarīgi no vecākiem un arvien labāk spējām paēst paši. Kādiem no mums jau ir, kādiem vēl tikai būs bērni, kuriem mēs arī mācīsim to pašu.

Vienīgais veids kā mēs varam turpināt augt un mācīties, ir palīdzēt to darīt kādam citam!

sestdiena, 2010. gada 17. aprīlis

Love and Truth

Some time ago I read an article in local magazine about a Latvian journalist who time to time preaches at the church! Everybody knows and he himself has admitted that he is a practicing homosexual! I know this topic is very controversial and I am not trying to offend anyone but these are just my thoughts after thinking about it yesterday...
I think we should love homosexuals as we love murderers, prisoners, adulterers, liars, thieves and any other people. We really should! We should accept them in our churches, drink tea with them, laugh at their jokes, watch movies together and pray with them and for them. But we should never lie to them! We should never tell them that it's ok to be the way they are, that it's ok to practice homosexuality!This particular church and particular journalist thinks that they love homosexuals and are doing them favor by allowing them getting married and encouraging their homosexual lifestyle! It's all wrong! It's all the other way around!Bible is very clear about homosexuality: "25 They traded the truth about God for a lie. So they worshiped and served the things God created instead of the Creator himself, who is worthy of eternal praise! Amen. 26That is why God abandoned them to their shameful desires. Even the women turned against the natural way to have sex and instead indulged in sex with each other. 27 And the men, instead of having normal sexual relations with women, burned with lust for each other. Men did shameful things with other men, and as a result of this sin, they suffered within themselves the penalty they deserved." [Romans 1, NLT]Yes, it's true that God loves them the way they are! God loves every single person on this Earth! But it doesn't mean that every single person goes to heaven! Only those who repent from sin and accept the gift of eternal life can stand before God blameless... So if we tell them that it's ok to be the way they are, we lie! And if we lie we don't love them! If we truly love them we tell them truth as Bibles says: "32 And you will know the truth, and the truth will set you free." [John 8, NLT] It is the truth that can set these people free!If you love them, tell them the truth! Of course do it the way Jesus would do it! Once someone asked me a question: "Why it is so that Christians are very active against homosexuality! Isn't it the same sin as killing, stealing and lying?" I was not sure what to answer then, but yesterday (no idea why) I was just thinking about all these things and realized that it's because people who kill, steal or lie don't go around saying that it's ok to do that! There are no churches for practicin gkillers, or professional thieves! It's just because homosexuals want to be accepted to try to prove they are as normal as everyone else! And they are! ButI bet inside them they have this feeling that something is not quite right so they try to make other people say they are ok so they would feel ok! Remember: "12For we are not fighting against flesh-and-blood enemies, but against evil rulers and authorities of the unseen world, against mighty powers in this dark world, and against evil spirits in the heavenly places." [Ephesians 6, NLT]
Love people, hate sin and tell the truth so the truth can set them free!!!