Laikam esmu zaudējis ķērienu.
Varbūt vnk palicis vecs.
Vispār esmu sevi sasējis ar to, kā ir pareizi, kā vajag, kā citi domā.
Dzīves realitāte bieži nospiež uz ceļiem, un tā nav slikta vieta, kur atrasties, bet reizēm vajag arī skriet, tiekties, ļauties vējam un sajust to pašu - neko.
Bet laikam vajag ar prātu un ar sirdi. Ne tikai ar vienu, vai tikai ar otru, bet abiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru