Maz vārdu, daudz darbu...

"Mums nav vajadzīgi klubkrēslu teologi par mazo grupu vadītājiem. Mums nav vajadzīgi cilvēki, kas runā par kalpošanu, bet paši nekalpo. Mums ir vajadzīgi vārda darītāji, rīcības cilvēki, kurus mudina Dieva aicinājums viņu dzīvei. Mums ārkārtīgi vajadzīgi vadītāji, kas būtu samierināšanas un liecināšanas paraugs." [Maikls K.Meks - Kā vadīt no sirds]

Bāc, cik bieži es varu pareizus vārdu citiem teik, lai viņus motivētu darboties, kāmēr pats slinkoju un neesmu gatavs piepūlēties... Ir viegli sēdēt baznīcā, gaidīt, kad jaunieši paši atnāks, sadzirdēs, pieņems... Ir viegli viņiem pateikt, kā būtu pareizi jādzīvo, kas jāsaka, kā jāuzvedās utt. Bet, kad pienākas nest viņu nastas, dzīvot viņiem līdzi, uzklausīt, iet viņus meklēt vietās, kur viņi uzturas ikdienā... tad ir grūti. Patiesībā mīlēt cilvēkus ir ļoti grūti! Jo mīlestība ir liels izaicinājums. Tai ir maz vārdu, bet daudz darbu!

Kāds tad ir mūsu, kā kristiešu, mērķis? un ko mēs esam gatavi darīt, lai to sasniegtu?