3003.

Esmu bijis neuzmanīgs un ļāvis dzīves grūtībām, kā arī dzīves priekiem aizmiglot man acis. Esmu spēlējies ap un ar grēku, tādējādi veltot tam ar vien vairāk un vairāk uzmanības, beigās nespēdams to izdabūt no savas sistēmas. Esmu arī melojis, pirmkārt, jau sev, ka ar mani viss kārtībā, un ka nekas nav jāmaina. Esmu bijis slinks cīnīties ar kārdinājumu un rakstura nepilnībām. Esmu vainojis citus un dusmojies uz pasauli par lietām, kuras pats esmu izprovicējis. Esmu arī zadzis laiku gan sev, gan citiem, nekaunīgi runādams un diskutēdams par patiesību, pats to ignorēdams. Esmu zaimojis, esmu bijis neuzticīgs, esmu pārkāpis likumu. Es neesmu parādījis nedz cieņu cienījamiem, nedz līdzjūtību apspiestajiem. Es esmu aprunājis draugus un ņirgājies par garāmgājējiem. Un visubeidzot es neesmu spējis mīlēt. Esmu lietojis šo vārdu tik daudz, padarīdams to tukšu un nevērtīgu, bez jebkāda satura. Esmu pārkāpis pirmos divus baušļus, nemaz nerunājot par pārējiem. Esmu izniekojis savu otro un arī jau trīs tūkstoši otro iespēju. Esmu nonicinājis sev doto žēlastību un pazaudējis brīvību. Nav vairs iespējams pagriezt laiku atpakaļ un to izmainīt. Daudz no tā visa arī nav iespējams labot. Ir tikai viena lieta, ko varu izdarīt pareizi - atzīties, nožēlot un pieņemt šo trīs tūkstoši trešo iespēju, cerot, ticot un paļaujoties, ka Dievs dos žēlastību...