Mēs katrs, kad bijām mazi, sākumā bijām pilnīgi atkarīgi no mammas. Laikam ejot mēs tikām atradināti no mammas krūts un mācīti lietot pudelīti. Pamazām mums atņēma arī pudelīti un mācīja dzert no bērnu krūzītes un ēst no karotītes, kuru turēja mamma. Visbeidzot mūs iemācīja dzert no lielās krūzes un pašiem turēt karotīti. Un tiem, kuriem paveicās, vecāki iemācīja lietot arī dakšiņu un nazīti. Protams, ka šajos pārejas posmos ēdiens un dzēriens iespējams vairāk nonāca visur citur, nekā mūsu mutēs, bet mēs mācījāmies un augām. Ar katru posmu mēs kļuvām mazāk atkarīgi no vecākiem un arvien labāk spējām paēst paši. Kādiem no mums jau ir, kādiem vēl tikai būs bērni, kuriem mēs arī mācīsim to pašu.
Vienīgais veids kā mēs varam turpināt augt un mācīties, ir palīdzēt to darīt kādam citam!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru