Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais

Mēs dzīvojam kultūrā, kurā svarīgs viss jaunais un modernais.  Mēs neesam mierā ar vakar pirktu mobilo, jo šodien jau ir iznācis jauns modelis. Tu neesi aktuāls, ja tevī ir kaut kas no vakardienas, nemaz nerunājot par mūsu vecvecāku laikiem un vēl tālākiem senčiem. Mēs vairs padomus neprasām vecākiem, bet gan guglējam. . Mēs esam šī laika cilvēki. Viss, kas ir vecāks par šodienu, ir vēsture. Un mēs neesam vēsturnieki - mēs sapņojam sapņus, skatāmies nākotnē un veidojam šodienu. Mēs dzīvojam pasaulē, kur viss visu laiku ir "jāapdeito"...



Šī tendence ienāk arī draudzēs un kristiešu domāšanā. Mēs nododamies kādā jaunām idejām vai metodēm līdz brīdim, kad atnāk kaut kas jauns. Un tad pēkšņi viss veicais kļūst nevajadzīgs un nepareizs.

Esmu pamanījis, ka reizēm jaunu draudžu dibinātāji "skatās no augšas" uz "vecajām" draudzēm. To vajadzības un mācītāju idejas netiek ņemtas vērā. Reizēm jautājums nav pat apspriežams. Nav diskusijas, ir tikai fakts - tā ir labāk (jo tas ir kaut kas jauns).

Pielūgsme vairs nav par dziesmu saturu, par darbu ar komandu, par draudzes vadīšanu, bet gan pr jaunāko mūzikas stilu, krutākājām iespējām un emocijām, ko katra konkrētā dziesma nes.

Jauniešu darbs vairs nav par attiecībām un Bībeli, bet gan par stilu un popularitāti. Tas tiek nodalīts no draudzes kopējā darba (arī svētdienas skola, senioru kalpošana utt.), un piemeklētas labākās (lasi - jaunākās) metodes.

Vecāki vairs neaudzina bērnus, bet bērni audzina vecākus. Kāpēc? Jo "viss ir tapis jauns" un vecāki vairs netiek līdzi (nav moderni jeb apdeitoti). Un arī bērnu disciplinēšana (lasi - pēriens) nav modē. Tas ir vecais stils. Neatbalstu vardarbību, un super, ja var iztikt bez siksnas, bet laikos, kad bērnus pēra, auga nemaz tik slikti cilvēki.

Mēs vairs neesam uzticami. Mēs sekojam jaunākājām tendencēm, nevis Kristum.

Es pats esmu jauniešu vadītājs. Man patīk jaunas idejas un tehnoloģijas. Esmu par to, ka mums nemainīgais Evaņģēlijs jāpasludina modernā un saprotamā valodā, tomēr pēdējā laikā daudz domāju par to, kur tiek likti uzsvari... Kas ir tas patiesi būtiskais?

Ne vienmēr jaunais ir labāks par veco. Pat tehnoloģiju pasaulē. Un ja ir, tad svarīgi, kā šos jauninājumus (apdeitus) mēs ienesam savā dzīvē. It īpaši savās attiecībās un draudzē.

Jēzus Kristus vakar un šodien tas pats un mūžīgi. (Ebrejiem 13:8)