Baigi kaut kā aizdomājos par šo frāzi, kuru dzirdu (diemžēl, arī lietoju) pārāk bieži:/Šitajā steidzamajā sabiedrībā nekam īsti nav laika, tāpēc visu esam ieraduši darīt pa ceļam. Un nav jau slikti, ja gribi pa ceļam nopirkt baltmaizi vai samaksāt telefona rēķinu. Bet ja pa ceļam gribi iebraukt ceimos pie vecākiem, pa ceļam satikties ar draugiem, pa ceļam piezvanīt, pa ceļam... pa ceļam kļūstam pavirši savās attiecībās ar sev tuvajiem, Dievu, sevi un visu pasauli.
Ja tas viss notiek pa ceļam, tad kur ir tas galamērķis?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru