Vecā paaudze

Sjutos vecs...

Sākot jau ar piektdienas vakaru, kad ar Ansi devāmies uz Gustavo tūres atklāšanas koncertu Ropažos. Publika visdažādākā. Cilvēku nebija daudz, bet ja koncerts būtu beidzies pēc 23:00, tad pēc likuma, skatītāju droši vien nebūtu ne puse :D Vecumu īpaši sajutu, kad visi sāka dziedāt līdzi dziesmām, kuras dzirdēju pirmo reizi, bet, kad skanēja kādi vecāki gabali, tad ar Ansi bijām vienīgiek, kas dzied! :D

Sestdien biju apciemot tēvu, viņa māsu un savas māsīcas. Vecākā no māsīcas meitām atmiņā palikusi, kad ar draudzenēm vēl smilškastē spēlējās, bet nu jau dzīvo kopā ar puisi un pavisam legāli drīkst iegādāties arī sērkociņus t.i. alkoholu :D Un es esmu viņas ONKULIS! :D

Svētdien biju pie savējiem. Brāļa vecākais dēls, kuru vēl pa visam nesen šūpulī šupoju, nu jau uzsāk skolas gaitas un brauc ar moci, kas pat man liekas diezgan bīstams! :O

Te gribas atcerēties dziesmu par Tabitu:

Vecās likteņdzirnas
Mūsu mūžu maļ
Gadi skrien kā Stirnas
Un nenāk atpakaļ...