piektdiena, 2010. gada 24. septembris

un ne primo, ne pēdējo reizi...

huh. dzīve iet uz priekšu un visu nevar paspēt. Laikam ir jāiet līdzi. Jādara tas, kas jādara, un jābūt tu, kur jābūt. Tāda ir dzīve.

Pēdējās pāris dienas ir sanācis domāt par cilvēkiem, kuri kādreiz bija liela daļa no manas dzīves. Ir daži tādi, kurus var nesatikt gadu un pat vairāk, bet atkal satiekoties, liekas, ka nekas īsti nav mainījies. šī draudzība nav zudusi. un tas riktīgi priecē. Tas patiesi ir brīnišķīgi! Bet laiks iet un cilvēki mainās. Es mainos, Tu mainies, mēs visi mainamies. Un tad ar kādiem draugiem sanāk tā, ka tas kontakts kkur pazūd. Var izmēģināt da jebko, bet tā vnk ir. Atskatoties atpakaļ, redzu daudzas kļūdas un stulbas lietas, kuras esmu pieļāvis veidojot attiecības ar cilvēkiem, un tas ir tas, kas laikam sāp visvairāk. Reizēm vairs nav iespēja šīs kļūdas labot. Var atvainoties, var piedot, bet tomēr vairs nevar atgriezt to, kas bijis. Vismaz ne vienpusēji...

Cilvēki Tavā dzīvē ir Dieva dāvana! Novērtē to, kamēr Tevi ir laiks, jo Tu nekad nevari zināt, cik ilgi šie cilvēki uzturēsies Tavā dzīvē...

Gacho - Attiecības

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru