Pavāru kursi

Ja runa ir par draudzi, tad es negribu būt daļa no patērētāju sabiedrības. Atsakos būt tas, kurš sēž ar atvērtu muti un gaida, kad kāds tajā kaut ko ieliks. Īstu vai surogātu, tas jau ir atkal cits stāsts. Es atsakos arī būt tas, kurš tādas pavērtas mutes baro. Draudze ir ģimene; vienots organisms, kura katrai daļai un katram loceklim ir savs uzdevums. "Katram ir jāstrādā..." skan kādas baptistu himnas vārdi. Protams, ir brīži, kad kādiem jauniem (vai "neveseliem") kristiešiem ir jāpievērš īpašas rūpes un uzmanība. Atsevišķos gadījumos ir jāvelk ar pirkstu līdzi Bībelē un jāpalīdz izburtot. Arī man tādi brīži ir bijuši, un esmu pateicīgs par pacietīgiem cilvēkiem manā dzīvē, kas ar mani ir ņēmušies. "Bet, kad es pieaugu, es atmetu bērna dabu..." raksta Pāvils. Mums katram ir jātiecas pieaugt Kristū un arī jātiecas, lai visi mums apkārt pieaugtu. Reizēm mūsu pašapziņu ceļ 100 atvērtas mutes, kās kāri tver katru mūsu pamesto garīgo ēdienu, nemaz nepārbaudot tā saturu. Bet, ja man ļauj izvēlēties, es labāk "pusdienoju" kopā kaut tikai ar 5 tādiem, kas paši vai nu jau māk ēst, vai ir gatavi to iemācīties. Un ne tikai paši iemācīties, bet arī mācīt to citiem. Daudz efektīvāk ir iemācīt cilvēkiem gatavot, nekā viņus visu laiku barot. Tiesa gan, tas ir arī daudz sarežģītāk un laikietikpīgāk.

Man rodas apetīte.

Daži ir dzirdējuši mani sakām, ka ir OK nelasīt Bībeli kādu laiku. Un tā arī ir. Ja tu cītīgi lasi, Dievs tevi nemīl vairāk, un ja tu nelasi nemaz, Dievs tevi nemīl mazāk. Bet nepārproti! Es neiedrošinu kādu nelasīt Bībeli. Bībele ir Dieva Vārds. Tās lasīšana (un studēšana) neizmaina Dievu vai Viņa attieksmi pret tevi, bet gan izmaina tevi un tavu attieksmi pret Dievu. Tiesa, ja tu lasi ķeksīša pēc, tad neredzi izmaiņas. Varbūt dažreiz tiešām ir labāk nelasīt, nekā lasīt ķeksīša pēc. Tas vismaz tu nevari pašapmierināti teikt, ka esi izpildījis savu pienākumu pret Dievu. Bet padomā! Bībele ir Dieva Vārds. Un ja tu to lasi ar atvērtu sirdi un prātu, Svētais Gars soli pa solim māca tev pazīt Dievu un Viņa nodomus pasaulei. Tā tu paēdini savu garīgo cilvēku, savu būtību. Ja tu to nepiepildi ar Dieva Vārdu, tas paliek tukšs, vai visticamāk, piepildās ar kaut ko, kas nebūt nav veselīgs. Ēst jau nav obligāti, bet ja padomā par otru alternatīvu, tad man rodas apetīte.

Par grēku.

Homoseksuāla uzvedība ir grēks tā pat, kā zagšana, mantrausība, lepnums, slepkavība, aprunāšana, vecāku negodāšana, iekāre utt.

Jā, mēs neveidojam atsevišķas draudzes slepkavām un zagļiem, kas turpina savu grēku, bet mēs taču arī nedzenam prom no draudzes meļus, lepnos un tos, kuri iekāro, ja tie patiesi meklē piedošanu pie Kristus grēka nožēlā.

Ja tu neesi gatavs pieņemt homoseksuāli savā draudzē, tad tev vajadzētu izdzīt arī pārējos grēciniekus.

Tiek meklēti... (Wanted!)

Reizēm jānotiek kaut kam sāpīgi nepatīkamam, lai beidzot tu izbaudītu to sāpīgo patiesību, ko esi zinājis jau sen, bet nav bijusi patiesa apņēmība to mainīt.

Tā nu tagad arī es - ar notikumu iz dzīves. Nerakstīšu par to, kas notika, bet gan par to, kam būtu bijis jābūt, lai tas nenotiktu.

Ja tu esi mācītājs, jauniešu vadītājs, māzās grupas vadītājs vai kaut kas uz to pusi, tad lielā mērā atbildība par to, lai visi jūtas pieņemti un mīlēti, gulstas uz taviem pleciem. Varbūt to tā skaļi neviens nav nodefinējis, bet tomēr draudzē visi gaida, kad mācītājs parunās ar jaunpiemācējiem, ar problēmu skartajiem, sen neredzētajiem, senioriem, draudzē kalpojošajiem un arī tiem, kas vienkārši iet garām dievnamam. Draudzē, jauniešu grupā vai jebkurā citā kompānijā, kur ir 5 - 10 cilvēki, tas ir izdarāms. Nedēļas laikā! Bet jebkurā citā situācijā tā ir neiespējamā misija. Un tā šie cilvēki, kuri gaida "pastorālo" aprūpi (lasi - mīlestību un rūpes), viļas mācītājā, kurš gan sludina, ka ka mums ir jārūpējas par visiem šiem cilvēkiem, tomēr, redz, dzīvē to neizdzīvo.

TGI Friday

Vēl tikai pusotra nedēļa un oficiāli sāksies vasara – ilgi gaidītā „atpūta”. Tas atskaites punkts priekš manis laikam būs Baltijas Pastorālā Institūta (BPI) semestra nobeigums 31.maijā un Metro sezonas noslēgums 5.jūnijā. Un nav jau tā, ka jūtos baigi nostrādājies, vai arī, ka man apnicis mācīties, tomēr režīms bijis saspringts un darba nav trūcis, tāpēc atpūta tiek īpaši gaidīta.

Pirmais mācību semestris BPI patiešām ir bijis izcils. Ne sekmju ziņā – pats zinu, ka ir bijuši brīži, kur varēju pielikt. Tomēr tā kopējā atmosfēra, izveidotās attiecības, iegūtās zināšanas un padarītais darbs ir bijis liels ieguldījums manā kalpošanā un jo vairāk manā raksturā. Droši vien pat mazliet dīvaini būs ikdienā iztikt bez kursa biedru jokiem, diskusijām un vsipārējās sabiedrības. Tomēr arī vasarai mums ir uzdevumi, kas nemaz nesolās būt viegli.

Atskatoties uz šo Metro sezonu ir 70% gandarījums un 30% sajūta „varēja labāk”. Tā nav tāda rūgtuma sajūta, bet gan sajūta, ka ir kur augt, kur piestrādāt, kur pielikt. Prieks par Vīlandes jauniešiem, kuri aktīvi iesaistījušies jauniešu kalpošanas darbā, paciešot gan manu klātbūtni, gan prombūtni. Īpašs prieks par tiem, kuri atsaukušies izaicinājumam atrast sev padomdevēju un kļūt par tādu kādam citam. Nav viegli, jo tas ir ilgtermiņa darbs, bet ticu, ja mēs būsim uzticami, Dievs dos arī augļus! Sirdī mājo tāds liels prieks un pateicība par komandas biedriem, kas sevi ieguldījuši, lai kalpotu jauniešiem Vīlandē un padarītu Metro tādu, kāds tas ir. Strādāt kopā ar šādiem cilvēkiem ir prieks, nevis pienākums!

Vēl īpaši jāatzīmē tie cilvēki, kuri ir aktīvi iesaistījušies un atbalsta manu mācību procesu un kalpošanu. Bez šiem cilvēkiem ļoti daudz kas nebūtu iespējams. Tā ir milzīga pateicība Dievam par garīgo, praktisko un finansiālo atbalstu caur šiem cilvēkiem, kas uzticami kalpo Dievam veidā, kā Viņš tos ir aicinājis.

Vasara izskatās ļoti aizņemta. Četras kāzas, piecas nometnes, kā arī gatavošanās rudens cēlienam gan Metro, gan BPI, bet jo īpaši ģimenes pieaugumam. Mana mīļā sieviņa ir bijusi vieslielākais atbalsts un iedrošinājums, un tas ir neizsakāms prieks kopā ar viņu gatavoties kļūt par vecākiem mazam ķiparam, kurš pēc ārstu prognozēm plāno ierasties šajā pasaulē oktobra sākumā. Tā ir brīnišķīga gaidīšanas sajūta.

Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais

Mēs dzīvojam kultūrā, kurā svarīgs viss jaunais un modernais.  Mēs neesam mierā ar vakar pirktu mobilo, jo šodien jau ir iznācis jauns modelis. Tu neesi aktuāls, ja tevī ir kaut kas no vakardienas, nemaz nerunājot par mūsu vecvecāku laikiem un vēl tālākiem senčiem. Mēs vairs padomus neprasām vecākiem, bet gan guglējam. . Mēs esam šī laika cilvēki. Viss, kas ir vecāks par šodienu, ir vēsture. Un mēs neesam vēsturnieki - mēs sapņojam sapņus, skatāmies nākotnē un veidojam šodienu. Mēs dzīvojam pasaulē, kur viss visu laiku ir "jāapdeito"...

Sākuma ieskrējiens

Nu jau marts... Ziema (vismaz ticībā) jau aizvadīta, aiz 20 jau sen ierasts likt 12, prāts vairāk saistās pie pludmales smiltīm, ne pie sniegotajiem kalniem (atkal laikam ticībā :D).

Dzīve rit pilnā ritmā. Daudz jaunu lietu - kārtīga deva labi aizmirsta vecā un arī pavisam jaunas lietas.

Šajā gadā atkal bija iespēja paviesoties Amerikā. Uzreiz gan jāmin, ka būt precētam, bet ceļot vienam, ir pa visam grūtāk nekā nebūt precētam un ceļot vienam. Bet kas nenogalina, norūda. Bija liels prieks atgriezties. Bet pirms es atgriezos, es biju arī tur. Kopā 3 nedēļas. Lieliskas bija arī pēdējās 2 nedēļas Dallasā pie mums jau tik dikti mīļajiem, bet lielāku iespaidu laikam tomēr atstāja pirmā nedēļa, kur pavadīju Sietlā mācoties Soma School. Soma Commuinities (www.somacommunities.org) ir draudze, kura radusies, un kuras pamatā ir missionālās grupas. Tā bija lieliska pieredze būt kopā ar viņiem un piedzīvot, kā šāda tuvība un mērķtiecība palīdz draudzei būt vienotai un augt. Tas, ko paņēmu līdzi no turienes, ir nevis kādas pareizās formulas vai metodes, bet gan sirds attieksme - izdzīvot eveņģēliju 24h diennaktī. Izklausās nogurdinoši? Varbūt nedaudz, bet patiesībā arī atpūšoties var sludināt par Dievu! Tas ienes tādu brīvību, ka viss, kas esi, un ko dari, ir Dieva instruments, lai veidotu tiltu ar pasauli, kas nepazīst Dievu. Tam vienkārši ir jāpievērš uzmanība un tas ir jādara mērķtiecīgi. Laikam jau varētu daudz un dikti par to rakstīt. Esmu par to iededzies un no visas sirds vēlos censties dzīvot ar tādu evaņģēlija intensitāti. Dieva žēlastībā...