Labi, varbūt nezāles pašas par sevi aug. Bet tās aug, jo neviens tās neizravē. Arī Zeme pati joprojām griežas, bet tas tāpēc, ka Dieva žēlastība ir liela.
Bet ja runā par kādiem sasniegumiem, mērķiem un pat par ikdienu, tad nekas nenotiek tikai tāpēc, ka es tā vēlos, tā pēc loģikas būtu jābūt, vai arī tāpēc, ka nav iemesla nebūt. "Kāpēc ne?" ikdienā nav motivātors lietām notik pašām no sevis. Vai ne, Ulvi?
Cik ļoti es vēlētos, lai es pats tā automātiski no rītiem pieceltos. Ideālā variantā arī gulta pati varētu saklāties. Bet nē! Tā ir mana izvēle celties, klāt gultu, pavingrot, ja ir labs garīgais, un iet mazgāt zobus. Nekas no tā visa nenotiek pats no sevis. Tā ir mana izvēle lasīt Bībeli, lūgt, darīt vai nedarīt kādas lietas.
Nekas tā vienkārši rokās neiekritīs. Arī bungas spēlēt man jāmācās un cītīgāk jātrennējās, ja gribu to darīt labi. Tā ir izvēle.
Ķipa, izvēlies, ko vēlies, un skaties, ko izvēlējies. (bija tāda reklāma kādreiz).
Grūtākais, reizēm, ir saprast, ko izvēlēties...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru