The Beauty of Church.

"There was once a community of believers who were so totally devoted to God that their life together was charged with the Spirit's power. In that band of Christ-followers, believers loved each other with a radical kind of love. They took off their masks and shared their lives with one another. They laughed and cried and prayed and sang and served together in authentic Christian fellowship. Those who had more shared freely with those who had less until socioeconomic barriers melted away. People related together in ways that bridged gender and racial chasms, and celebrated cultural differences.

makšķere

Šī rīta pārdomas ir par to, ko spēj darīt, un ko dara draudze. Draudze = ikviens kristietis.
Mēs izklaidējam, mēs aizkustinam, mēs informējam, mēs pat pabarojam. Bet vai draudze ir apmācīta reāli palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar pavisam reālām dzīves problēmām?
Protams, atbilde uz visiem jautājumiem ir - Jēzus!
Jēzus ir tas, kurš izmaina cilvēka dzīvi; viņa sirdi un domas.
Jēzus ir tas, kurš spēj atrisināt ikvienu krīzi, problēmu. Viņš pat spēj pārvērst traģēdijas par lielu ieguvumu.
Bet tad kāpēc draudzēs un draudzei tuviem cilvēkiem joprojām ir problēmas atrisināt sasāpējušās situācijas? hmmm...

IT’S (PAST) TIME for A CHARISMATIC REFORMATION

In honor of Reformation Day, here are some complaints I’m nailing on the
Wittenberg door.

Long before there was an Occupy Wall Street, Martin Luther staged the most
important protest in history. He was upset because Roman Catholic officials
were promising people forgiveness or early escape from purgatory in exchange
for money.
So on October 31, 1517, Luther nailed a long list of complaints on the door
of a church in Wittenberg, Germany.

Luther’s famous 95 theses were translated from Latin into German and spread
abroad. Like a medieval Jeremiah, Luther dared to ask questions that had
never been asked, and he challenged a pope who was supposedly infallible.
Through this brave monk, the Holy Spirit sparked the Protestant Reformation
and restored the doctrine of grace to a church that had become corrupt,
religious, dysfunctional, political and spiritually dead.

No Other Name.

The reason why people don't want to define their belief an rather agree with an idea that there is one god for all the people and it doesn't matter what is his name is that they are afraid that their fate might not depend on their deeds but on something (or Someone) else. They don't want to be responsible before someone. They call it freedom. It is strange. My hope is in the freedom of Jesus Christ. I am not a good person. And will never be good enough to get it into heaven. My confidence is that He died for me so I don't have to die. I will live for Him. No other name in this whole world gives such a confidence.

My newsletter. September, 2011

Esmu kristietis, neesmu vīlies.

Saņēmu e-pasta ziņu, ka jāizplata viedoklis, ka kristieši ir vīlušies Zatlera Reformu partijā (ZRP).
Te nu es īsti nepiekrītu, tāpēc izplatīšu savu viedokli, kas kādam var likties arī stulbs. Ko lai saka - ir iespēja to nelasīt, vai arī sagremot un tikt tam pāri.
Man liekas muļķīgi, ka kristieši sagaida no nekristiešiem, ka tie rīkosies kristīgi. Un pēc tam, redz, ir vīlušies. Vai nav komiski? Traģikomiski!
Vai tas gadijumā nav slinkums? Mēs gribam, lai mūsu darbs tiek izdarīts mūsu vietā.

Pasaka par Latviju!

Lasi šeit un padomā!

H2O

Šorīt, lasot Jeremijas grāmatu, acīs iekrita šis pants: "Jo Mana tauta ir atļāvusies divkārtēju grēku: tie atstājuši Mani, dzīvā ūdens avotu, un izrakuši sev akas, cauras akas, kas nepatur sevī ūdeni!" (Jer.2:13)

Kāds ir tavs ūdens avots? Nē, nopietni?

Jaunajā Derībā Jēzus saka: "Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai." (Jāņa 4:14)

Klau, kristieti, tava tauta ir izslāpusi. Ej un padzirdi kādu šodien!

Lords Prayer

Šis ir riktīgi labs! Man patīk:

BY A 15 yr. OLD SCHOOL KID
who got an A+ for this entry
(TOTALLY AWESOME)!
Since the Pledge of Allegiance
And
The Lord's Prayer
Are not allowed in most
Public schools anymore
Because the word 'God' is mentioned.....
A kid in Arizona wrote the attached
NEW School prayer:


"New Pledge of Allegiance"
~~~~~~~~~~~~~~~~
Now I sit me down in school
Where praying is against the rule
For this great nation under God
Finds mention of Him very odd.

If scripture now the class recites,
It violates the Bill of Rights.
And anytime my head I bow
Becomes a Federal matter now.

Our hair can be purple, orange or green,
That's no offense; it's a freedom scene..
The law is specific, the law is precise.
Prayers spoken aloud are a serious vice.

For praying in a public hall
Might offend someone with no faith at all..
In silence alone we must meditate,
God's name is prohibited by the state.

We're allowed to cuss and dress like freaks,
And pierce our noses, tongues and cheeks...
They've outlawed guns, but FIRST the Bible.
To quote the Good Book makes me liable.
We can elect a pregnant Senior Queen,
And the 'unwed daddy,' our Senior King.
It's 'inappropriate' to teach right from wrong,
We're taught that such 'judgments' do not belong..

We can get our condoms and birth controls,
Study witchcraft, vampires and totem poles..
But the Ten Commandments are not allowed,
No word of God must reach this crowd.

It's scary here I must confess,
When chaos reigns the school's a mess.
So, Lord, this silent plea I make:
Should I be shot; My soul please take!
Amen

Parāds.

Pēc kārtas - astotā, man - savā veidā pirmā Metro sezona aizvadīta. Nogurums kā pēc smaga darba.


Ir lietas, par kurām prieks - varu teikt: pat ja nav iegūti tulītēji rezultāti, ir uzsākts pareizs virziens. Nu, pareizs pēc tā, ko saprotu un kādus mēŗķus sev esmu izvirzījis.


Tomēr mani nepamet tāda nepabeigtības sajūta. Stulba sajūta. Riktīgi zinu, ka varēja izdarīt labāk, varēja izdarīt vairāk. Tādu vai citādu, objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ... Nav svarīgi. Un vairs arī neko nevar mainīt. Tāda sajūta, ka esmu kādam parādā. Pats neapmierināts un, šķiet, visi apkārtējie arī. Var vienīgi izmantot to sajūtu, lai turpmāk tā kalpotu kā motivācija.


Un nekas jau nav beidzies - priekšā vēl svarīgākie notikumi. Tagad gan mazliet atpūtas (vismaz galvā) un tad jāpumpē tālāk.


Skaidrs ir viens, es šajā skrējienā esmu parādā divām ļoti īpašām personām savu laiku un uzmanību.

Have mercy!

copes lietas

Pieņemsim, ka esmu tīri ciešams zvejnieks un es spēju savu saimi apgādāt ar zivīm.
Es ļoti mīlu savu saimi un vēlos par to gādāt. Labi gādāt.
Saimei apētīte rodas ēdot.
Man ir dillema - izdabāt saimei un visu enerģiju veltīt tam, lai sagādātu viņiem nepieciešamās zivis, vai arī skatīties ilgtermiņā un apmācīt savu dēlu makšķerēt, lai arī kādu dienu viņš spētu apgādāt savu saimi.
Skaidrs ir viens, ka es nevaru top līmenī izdarīt abus, jo, lai dēls patiesi iemācītos, man jāļauj viņam ņemt makšķeri savās rokās, pat tad, ja tas nozīmē, ka viņš nespēs sagādāt tik pat daudz zivis, cik es spēju. Vismaz sākumā. Man jāvelta laiks, lai viņam palīdzētu sagatavot visu nepieciešamo, kā arī iemācītu lābākos man zināmos paņēmienus.
P.S. man ir arī otrs dēls.

Gani Manas Avis

Kad nu pēdējā laikā dikti populāri palicis runāt par draudzes patieso nozīmi, mācītāja (sludinātāja, diakona, jauniešu vadītāja) uzdevumiem un katra kristieša dzīves misiju, tad arī man radās kāda doma šajā sakarā. Necenšoties aptvert visu tēmu, lai nav jāpārdrukā visa Bībele, pievēršu uzmanību kāda drauga nesen izteiktam apgalvojumam: "Par to, cik labs vadītājs esi, var spriest tad, kad esi aizbraucis prom, un darbus uzticējis komandai."


Kā jau daļai no cilvēku rases, mums katram gribas kaut kā sevi pašapliecināt. Mēs zinām pareizos tekstus, pareizās lietas, ka mūsu identitāte ir Dievā, tomēr tā pavisam godīgi, mēs katrs cenšamies (varbūt pat neapzināti) veidot kaut kādu savu ES. Un nekas slikts tajā nav. Pēc idejas. Tomēr, ja sanāk pārcensties, tad gala rezultāts var izrādīties gaužām bēdīgs. Šaja ziņā grūtāk laikam ir tiem no mums, kuriem jau ir "tituli" - mācītājs, jauniešu vadītājs, diakons. Laika gaitā cilvēkiem jau ir izveidojies zināms priekšstats par šiem amatiem un to pildītāju darba aprakstiem. Mācītājam ir jāmāca, jāsludina, jāvada dievkalpojumi, jāapciemo slimnieki; jauniešu vadītājam ir jābūt aktīvam, mazliet trakam, viņam ir jāorganizē jauniešu tikšanās; diakonam ir jāpalīdz mācītājam pie Svētā Vakarēdiena, jāsveicinās un jārunājās svētdienās ar cilvēkiem utt. Katram mums ir sava "bilde". Tā nu reizēm mēs ļoti pieķeramies šiem darba aprakstiem, ka aizmirstam to, kas mums pa īstam jādara. Jēzus saka Pēterim: "Gani manas avis!" (Jāņa ev. 21.nodaļa). Ko nozīmē ganīt avis? Neesmu īpaši pētījis, tomēr cik man zināms, ganu uzdevums nav saplūkt zāli un pasniegt to aitām uz šķīvīša. Avis pašas ganās. Gana uzdevums ir norādīt un vadīt tās, kur zāļainākās ganības un uzmanīt, ka nekas slikts nenotiek. Protams, šī līdzība nav pilnīga, tomēr ceru, ka manu ideju saprotat.


Tie, kas mani pazīst, zina, ka man patīk citēt Mateja 28. Jēzus saka: "Ejiet un dariet par mācekļiem..." Mans, kā jauniešu vadītāja uzdevums, nav primāri izklaidēt jauniešus un sagatavot viņiem labu programmu vai jauniešu dievkalpojumu. es to daru, jo redzu, ka tas noder, lai celtu, iedrošinātu un izaicinātu viņus. Mācītāja primārais uzdevums nav vadīt draudzi, kā organizāciju, bet gan vadīt dzīvo draudzi, kas ir cilvēku kopums. Programmas vadīt ir daudz vieglāk, jo tās nerunā pretī, tām nav cilvēcisku kļūdu, un tajās viss ir atkarīgs no manis paša. Iemesli, kāpēc mums bieži īsti nesekmējas veidot mācekļus, ir dažādi. Mēs baidāmies, ka nevarēsim visu kontrolēt, ja kādu lietu uzticēsim kādam jaunajam. Citreiz tas saistīts ar godkāri vadīt vai arī ar vainas apziņu, kas saka: "Es taču esmu mācītājs. Ja manā vietā sludinās cits, tad draudze pārstās man maksāt." Un galu galā visbiežāk man liekas, tas saistīts ar neuzticību Dievam, ka Viņš var vadīt un lietot arī citus, kuri varbūt nav tik pieredzējuši, kā esam mēs. Mēs taču varam izdarīt labāk, pluss tas neprasa neko saskaņot un kādam kaut ko mācīt, tātad arī vieglāk un vienkāršāk. Te nu mēs atduramies pret tādu tipisku latviešu īstermiņa domāšanu, kuru redzam biznesā, politikā, profesionālajā sportā un daudz kur citur. Šī domāšana agri vai vēlu noved pie krīzes...


Ja mēs nesāksim jau laikus domāt par to, kā nodot stafetes kociņu, tad tas, ko veidojam šodien, pastāvēs tik ilgi, kamēr mēs esam tajā iesaistīti. Varbūt tev ir lieliska kalpošana, bet kas notiek tad, kad tev ir atvaļinājums? Kas notiks tad, kad Dievs tevi aicinās kalpot citur? Vai būs kāds, kas zina, māk un ir gatavs pārņemt to, ko esi veidojis līdz šim? Celsim nevis savu identitāti, bet gan Dieva valstību - ieguldīsim ilgtermiņā.


P.S. tas nav attiecināms tikai uz kalpotājiem, bet gan arī uz ikvienu kristieti - kur tu ieguldi savu laiku, naudu, enerģiju?

Lietot vai piedzivot?

Iespejams, iemesls, kapec mes nemaz tik biezhi nepiedzivojam Sv. Gara speku, ir tapec, ka mes to velamies lietot nevis dzivot ar to. Mes gribam, lai Sv. Gars ir ka tadas musu superspejas, kuras varam lietot, kad tas nepiecieshams. Bet nevienam tachu nepatik, ka vinju tikai lieto (izmanto). Sv. Gars ir persona. Kapec lai Vinjsh kaut ko daritu tava dzive, ja tu ar Vinju ta isti nemaz nedraudzejies?

Es zinu, ka makten maz laika pavadu ar Dievu, tomer sagaididams, ka Vinjsh dos speku un gudribu kalposhanai, drosmi sludinashanai, pardabisku speku stavet preti greka kardinajumam, nezudoshu speju milet + vel dziedinas, atbrivos, aicinas, uzrunas un glabs cilvekus tad, kad es kalpoju.

Es tik biezhi lietoju Dievu nevis dzivoju ar Vinju:/ un diemzhel, reizem lidzigi ir ari ar cilvekiem...

Liels

Doma par to,ka Sv.Gars dzivo mani,vienmer saistijas ar tadu mazu,klusu un kautrigu balstinju,kas shad tad kaut ko pasaka,bet JOMAJO-mani dzivo tas pats Sv.Gars,kas Jezu uzmodinaja no mironjiem!!! Pekshnji sajutos tik liels. :)

Šodien Lielā piektdiena, bet svētdien - Lielā Diena.

Šodien lielā piektdiena. Piesitam krustā Ķēniņu. Jap, es un tu - arī mēs esam līdzvainīgi Viņa nāvē. Mēs nebijām tur un ar varu Viņu pie krusta nevedām. Patiesībā neviens neveda. Viņš pats Savu dzīvi atdeva. Par maniem un taviem grēkiem. Jap. Mēs esam līdzvainīgi. Kāpēc šo dienu sauc par Lielo Piektdienu? Pasaules Ķēniņš un visa Radītājs mirst pie koka krusta Savas radības izsmiets. Vai tev ir bijis gadījums, kad dari kaut ko labu kādam, bet pateicības vietā saņem izsmieklu? Es reiz sabļāvu uz māsu, kad viņa uz manas galda lampas bija uzlīmejusi sirsniņu. Viņa gribēja parādīt, ka mīl mani, bet es sabļāvu, jo man tas likās pārāk meitenīgi. Pat pēc vairākiem gadiem joprojām jūtos stulbi. Ļoti stulbi. Tā pat ir ar Jēzu. Un es negribu justies stulbi. Tāpēc pateicībā pieņemu Jēzus mīlestības apliecinājumu Lielajā Piektdienā.

Katram dažādi iemesli Lieldienām. Citam vienkārši brīvdiena, citam zaķi un olas, citam baznīca un rituāli. Man Jēzus. Nē, es negribu nevienu aizvainot, nevienu padarīt mazāk svarīgu. Tikai gribu pateikt, ko man nozīmē Lieldienas - Tā ir Lielā Diena, kuras centrā ir Jēzus. Svētdien svinēšu Viņa augšāmcelšanos. Aha. Brīnums! Viņš ne tikai nomira par maniem un taviem grēkiem, bet arī trešajā dienā augšāmcēlās, tādējādi padarīdams šo piedošanu pieejam un aktuālu. Jēzus ir dzīvs. Viņš ir īsts un pavisam reāls. Viņa piedošana arī ir dzīva un patiesa. Viņš dara brīvu no grēka. Viņš apsola mūžīgo dzīvību. Vēl vairāk, Viņš pats nāk un mājo cilvēkā, līdzdarbodamies visās lietās. Gandrīz vai prātam neaptverami. Tāds ir Lielās Dienas brīnums.

Ekskluzīvas tiesības

Lasot Apustuļu darbu 21.nodaļu, redzu un saprotu, kur jūdi bija nošāvuši greizi: viņi uzskatīja, ka viņiem pieder ekskluzīvas tiesības uz Dievu.

27 Kad septiņas dienas gandrīz jau bija galā, Āzijas jūdi, redzēdami viņu Templī, sakūdīja visus ļaudis un sagrāba viņu,
28 saukdami: "Israēlieši, nāciet palīgā! Šis ir tas cilvēks, kas visur visus māca pret tautu, bauslību un pret šo vietu, un turklāt viņš ievedis grieķus Templī un sagānījis šo svēto vietu."
29 Jo viņi iepriekš bija redzējuši efezieti Trofimu kopā ar viņu pilsētā un domāja, ka Pāvils to ievedis Templī.
30 Tad visu pilsētu pārņēma uztraukums, saskrēja ļaudis un, sagrābuši Pāvilu, vilka to no Tempļa ārā; un tūdaļ durvis tika aizslēgtas.

Dievs bija izredzējis Izraēla tautu jau Ābrahamam dodot apsolījumu, tāpēc izraēlieši bija nodomājuši, ka viņi ir kādi īpaši, kādi labāki, kādi svarīgāki par citiem. Viņa Dieva apsolījumus, Dieva tuvumu (templis tajos laikos simbolizēja Dieva klātbūtni) turēja par savu īpašumu.

Tā arī mēs bieži vien domājam, ka mums ir ekskluzīvas tiesības uz Dievu un Viņa svētībām. Varbūt ne gluži fiziski, bet mēs noslēdzam draudzes "durvis" cilvēkiem, kas Dievu nepazīst. Mēs norobežojam savas dzīves no apkārtējiem cilvēkiem, mēs neatveram savas sirdis svešiniekiem, jo domājam, ka mēs esam īpaši, ka mēs esam labāki, ka mēs esam svarīgāki, jo Dievs mūs ir izvēlējies. Mēs pilnīgi pazaudējam īsto Evaņģēlija vēsti un dzīvojam galīgā aplamībā.

Patiesībā viss ir pavisam otrādi. Dieva piederēja ekskluzīvas tiesības uz izraēla tautu, jo Viņš to bija izvēlējies. Viņam pieder tieši tādas pašas tiesības arī uz katru no mums, jo esam Viņa radīti un Viņa upuris ir darījis mūs brīvus. Mūsu dzīve pilnībā ir Viņa rokās. Tā vismaz tam vajadzētu būt.

Pagājušajā nedēļas nogalē konferencē "Izaicinājums" dzirdēju šādu citātu: "Tev nevar būt divas dzīves. Tu nevari iegūt Jēzus dzīvi, ja tu neatdod savējo." Tātad, ja esi atdevis savu dzīvi Jēzum, tad tā pieder Viņam. Tu elpo, ēd, guli, strādā, kalpo, dziedi, smejies, atpūties, sporto, sarunājies tikai un vienīgi Jēzum par godu. Ļauj Jēzum to visu arī lietot. Ļauj, lai Viņš tevi vada tavā ikdienā. Neatstāj Jēzu savā personiskajā laikā ar Viņu, neatstāj Viņu baznīcā vai Bībeles studiju grupiņā. Esi ar Viņu visur! Klausies uz Viņu un dari tā, kā Viņš tevi aicina.

Kristietība ir par personiskām attiecībām ar Dievu, tomēr Dievs nav tavs privātīpašums ;)

Absolūti patīk šis koncepts!

Paldies Agritai par otrdienas pārdomām :)

[ne]pareizi

Šodienas pārdomas un īpaši Metro man lika paskatīties uz kādām lietām nevis no pareizās puses, bet gan no pamatīgās puses.
Patīk. Pamatīgi!

P.S. šī ir pirmā bilde, ko atver, ja google attēlu meklēšanā ieraksta "pamatīgi"

Brīvdienas

Šodienai nebija ne vainas. indeed. bet galīgi nesalikās kā sestdiena.

tad nu tagad vakarā domāju, ka gribas "piekāst sistēmu" - termins, kas izsaka attieksmi, nevis darbību!

Diezgan lieliski būtu tagad būt kaut kur ārpus steidzamo darbu un pienākumu zonas, bez telefona un sabiedrisko transportu sarakstiem, prom no to-do listes un ikdienišķas kārtības.

kaut kur sēdēt pie jūras vētras laikā un neiet mājās, jo nākamajā rītā var arī necelties, jo celties var arī pēcpusdienā.

kaut kur skrieties ar suni pa mežu un sauļoties, naglojot viņam būdu.

kaut kur skatīties filmas un liela ekrāna ar tādu skaņu kā bija Italian Job filmā. ā, un ēst saldējumu, ķiplokmaizītes vai arī neest vispār.

kaut kur divatā.

nu šitā jau varētu turpināt ilgi un dikti.

vot, tā ir brīvdienas.

"punkts, vai arī komats..."

Nedroshiba

Es izdariju izveli.
Man patik tas, ko daru. Es nenozheloju savu izveli.
Tikai dazhreiz ir tik gruti! Tik sasoditi gruti!
Un es isti neuzdroshinos tev pateikt, ka ir gruti, jo bail, ka tu teiksi: "tu pats to izvelejies."
tu gruti ir atzities, ka esi vajsh, ja tik daudzi gaida un brizhiem pat pieprasa spidoshus rezultatus.
Dievs, vai Tu ari?
I don't have what it takes...
I am not the man I should be...

Viesu grāmatu sarunas

Blessed is the man...

Psalm 1

1 Blessed is the man
who walks not in the counsel of the wicked,
nor stands in the way of sinners,
nor sits in the seat of scoffers;
2 but his delight is in the law of the Lord,
and on his law he meditates day and night.

3 He is like a tree
planted by streams of water
that yields its fruit in its season,
and its leaf does not wither.
In all that he does, he prospers.
4 The wicked are not so,
but are like chaff that the wind drives away.

5 Therefore the wicked will not stand in the judgment,
nor sinners in the congregation of the righteous;
6 for the Lord knows the way of the righteous,
but the way of the wicked will perish.

Mana apņemšanās šim gadam ir disciplinēt savu garīgo izaugsmi. Nezinu, vai spēju pārdomāt Dieva baušļus dienām un naktīm, bet vēlos, lai tie būtu rakstīti uz manas sirds plāksnēm, lai ikvienā situācijā un ikvienā vietā es būtu gatavs...

Bībeles lasīšanas plāns ir lielisks palīgs šai ziņā. Bībele gada laikā.

Varbūt interesē: http://www.gnpcb.org/esv/devotions/daily.reading.bible/

sitematizācija

Esmu no tās noguris! No noteiktas kārtības, sistēmas un organizētības.

Šķiet, pielietoju to jomās, kur tas galīgi nav vajadzīgs.

Un tas ir tik tālu noriebies, ka vairs nespēju to izmantot tur, kur bez tā nevar iztikt...