Ekskluzīvas tiesības

Lasot Apustuļu darbu 21.nodaļu, redzu un saprotu, kur jūdi bija nošāvuši greizi: viņi uzskatīja, ka viņiem pieder ekskluzīvas tiesības uz Dievu.

27 Kad septiņas dienas gandrīz jau bija galā, Āzijas jūdi, redzēdami viņu Templī, sakūdīja visus ļaudis un sagrāba viņu,
28 saukdami: "Israēlieši, nāciet palīgā! Šis ir tas cilvēks, kas visur visus māca pret tautu, bauslību un pret šo vietu, un turklāt viņš ievedis grieķus Templī un sagānījis šo svēto vietu."
29 Jo viņi iepriekš bija redzējuši efezieti Trofimu kopā ar viņu pilsētā un domāja, ka Pāvils to ievedis Templī.
30 Tad visu pilsētu pārņēma uztraukums, saskrēja ļaudis un, sagrābuši Pāvilu, vilka to no Tempļa ārā; un tūdaļ durvis tika aizslēgtas.

Dievs bija izredzējis Izraēla tautu jau Ābrahamam dodot apsolījumu, tāpēc izraēlieši bija nodomājuši, ka viņi ir kādi īpaši, kādi labāki, kādi svarīgāki par citiem. Viņa Dieva apsolījumus, Dieva tuvumu (templis tajos laikos simbolizēja Dieva klātbūtni) turēja par savu īpašumu.

Tā arī mēs bieži vien domājam, ka mums ir ekskluzīvas tiesības uz Dievu un Viņa svētībām. Varbūt ne gluži fiziski, bet mēs noslēdzam draudzes "durvis" cilvēkiem, kas Dievu nepazīst. Mēs norobežojam savas dzīves no apkārtējiem cilvēkiem, mēs neatveram savas sirdis svešiniekiem, jo domājam, ka mēs esam īpaši, ka mēs esam labāki, ka mēs esam svarīgāki, jo Dievs mūs ir izvēlējies. Mēs pilnīgi pazaudējam īsto Evaņģēlija vēsti un dzīvojam galīgā aplamībā.

Patiesībā viss ir pavisam otrādi. Dieva piederēja ekskluzīvas tiesības uz izraēla tautu, jo Viņš to bija izvēlējies. Viņam pieder tieši tādas pašas tiesības arī uz katru no mums, jo esam Viņa radīti un Viņa upuris ir darījis mūs brīvus. Mūsu dzīve pilnībā ir Viņa rokās. Tā vismaz tam vajadzētu būt.

Pagājušajā nedēļas nogalē konferencē "Izaicinājums" dzirdēju šādu citātu: "Tev nevar būt divas dzīves. Tu nevari iegūt Jēzus dzīvi, ja tu neatdod savējo." Tātad, ja esi atdevis savu dzīvi Jēzum, tad tā pieder Viņam. Tu elpo, ēd, guli, strādā, kalpo, dziedi, smejies, atpūties, sporto, sarunājies tikai un vienīgi Jēzum par godu. Ļauj Jēzum to visu arī lietot. Ļauj, lai Viņš tevi vada tavā ikdienā. Neatstāj Jēzu savā personiskajā laikā ar Viņu, neatstāj Viņu baznīcā vai Bībeles studiju grupiņā. Esi ar Viņu visur! Klausies uz Viņu un dari tā, kā Viņš tevi aicina.

Kristietība ir par personiskām attiecībām ar Dievu, tomēr Dievs nav tavs privātīpašums ;)