Es ļoti mīlu savu saimi un vēlos par to gādāt. Labi gādāt.
Saimei apētīte rodas ēdot.
Man ir dillema - izdabāt saimei un visu enerģiju veltīt tam, lai sagādātu viņiem nepieciešamās zivis, vai arī skatīties ilgtermiņā un apmācīt savu dēlu makšķerēt, lai arī kādu dienu viņš spētu apgādāt savu saimi.
Skaidrs ir viens, ka es nevaru top līmenī izdarīt abus, jo, lai dēls patiesi iemācītos, man jāļauj viņam ņemt makšķeri savās rokās, pat tad, ja tas nozīmē, ka viņš nespēs sagādāt tik pat daudz zivis, cik es spēju. Vismaz sākumā. Man jāvelta laiks, lai viņam palīdzētu sagatavot visu nepieciešamo, kā arī iemācītu lābākos man zināmos paņēmienus.
P.S. man ir arī otrs dēls.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru