Iespejams, iemesls, kapec mes nemaz tik biezhi nepiedzivojam Sv. Gara speku, ir tapec, ka mes to velamies lietot nevis dzivot ar to. Mes gribam, lai Sv. Gars ir ka tadas musu superspejas, kuras varam lietot, kad tas nepiecieshams. Bet nevienam tachu nepatik, ka vinju tikai lieto (izmanto). Sv. Gars ir persona. Kapec lai Vinjsh kaut ko daritu tava dzive, ja tu ar Vinju ta isti nemaz nedraudzejies?
Es zinu, ka makten maz laika pavadu ar Dievu, tomer sagaididams, ka Vinjsh dos speku un gudribu kalposhanai, drosmi sludinashanai, pardabisku speku stavet preti greka kardinajumam, nezudoshu speju milet + vel dziedinas, atbrivos, aicinas, uzrunas un glabs cilvekus tad, kad es kalpoju.
Es tik biezhi lietoju Dievu nevis dzivoju ar Vinju:/ un diemzhel, reizem lidzigi ir ari ar cilvekiem...
Zinu, ka es iepriekš esmu 'apklusinājis' Sv.Garu, jo ir licies, ka no visa, kas ar to saistīts, ir "jāuzmanās" (jo tas vienmēr tāds slidens jautājums). Galu beigās esmu tik ļoti uzmanījies, ka pat šis vārds man likās 'aizdomīgs' un drošības pēc labāk to nelietot.
AtbildētDzēstBet, jā, "izmantošana" "dzīvošanas" vietā (kā Tu to raksti) ir ļoti labs jautājums, ko pārdomāt.
Paldies!
Jā, man ar to apklusināšanu arī ir bijis līdzīgi. Ir sanācis piedzīvot un redzēt tādas lietas, ka liek apšaubīt visu, kas saistās ar Sv. Garu. Laikam baigi jāmācas dzīvot starp diviem grāvjiem :)
AtbildētDzēst