Kļūsti par treneri, nepārtrauc spēlēt.

Nesen draudzē talkas laikā sanāca saruna ar vīriem par lomu sadalījumu draudzē. Kura pienākums ir ganīt un pieskatīt draudzi, un kuram tad jānes Evaņģelijs pārējiem. Tas lika nedaudz par šo tēmu padomāt.


Nav noslēpums, ka man sports sirdij tuvs, īpaši basketbols. Tāpēc centīšos arī salīdzināt kristietību ar basketbolu.

if

"Es tik tikko biju pabeidzis savu iknedēļas sprediķi Vilovkrīkas draudzē. Stāvēju pie skatuves un runājos ar cilvēkiem. Pie manis pienāca kāds jauns precēts pāris ar segās ievīstītu tīstokli rokās un jautāja, vai varu aizlūgt par viņu mazo bērniņu.


Kad es pajautāju, kāds ir bērniņa vārds, māte noņēma sedziņu, kas apklāja zīdaiņa seju. Es jutu, kā sāk ļodzīties mani ceļi. Man likās, ka es noģībšu. Ja bērna tēvs nestāvētu man pavisam tuvu blakus, iespējams, es būtu arī nokritis. Manās rokās bija visbriesmīgāk deformētais bērns, kādu es jebkad biju redzējis. Viss sejas apvidus viņas mazajā sejiņā bija iekritis uz iekšu. Es tā arī nesapratu, kā viņa vēl turpināja elpot.


Viss, ko es varēju pateikt: "Ak, vai... Ak vai... Ak vai."

Saikne, dzirkstelīte, ķīmija vai Svētais Gars?

Dzīvē pavisam noteikti ir kādas lietas, kuras vienkārši ir jādara. Piemēram, jaēd, jāguļ, jāmazgājas.
Piemēram, jamīl sava sieva, jamaina bērniem pamperi, jāmaksā par sabiedrisko transportu. Nu tās ir lietas, kuras vienkārši ir jādara. Tīri teoretiski jau var nedarīt... Un bieži mēs arī nedarām. Protams, tad mēs jūtamies stulbi, ka nedarām elementāras lietas un attaisnojamies, ka mēs nejūtam, ka tas būtu jādara. Pasaule tam ir dažādi nosaukumi - saikne, dzirkstelīte, ķīmija. Nē, draugs, tas nav Svētais Gars. Tās ir tavas egoistiskās emocijas.
Bet ne par to ir stāsts. Gandrīz...

B The Change

Šodien pirmā gada diena. Vecais lieliski aizvadīts. Forši.


Tomēr šodien daudz pārdomas. Sāp sirds. Ir bail. 3 īsti stāsti iz dzīves, par vīriem, kas saka, ka pazīst Kristu, bet ar savu dzīvi to noliedz. Viens no tiem stāstiem mani pamatīgi sagrāva. Nav šaubu, ka Latvijā īstu vīriešu (pēc rēalu aptauju datiem) ir mazāk par maz. Tad tā cerība, ka vismaz draudzēs var atrast īstus vīrus. Vīrus, kas ir gatavi pastāvēt par sevi, savu ticību un saviem mīļajiem. Bet... Ja pat draudzēs mums ir, kas daudzdzējādi klūp, pieviļ, ir vienaldzīgi, pat agresīvi... Brīžiem pat skarbāk, kā tie, kas Dievu noliedz.


Man lūzt sirds! Kāpēc? Vai viņi nav satvēruši Dievu ar abām rokām? Vai Dievs nav pietiekami spēcīgs, lai viņiem palīdzētu uzvarēt? Viņi lieto Dievu, kā aizsegu? Vai arī es esmu tāds pats?


Dieva roka nebūt nav par īsu, lai palīdzētu, un Viņa auss nav tā aizkritusi, ka tā nevarētu dzirdēt...
Vīrs trin vīru...
...elles vārtiem to nebūs uzvarēt!


Vīri jāsāk rakt!
Jāsāk trīt!
Jāsāk mīlēt!
Jāsāk ar sevi!

The Beauty of Church.

"There was once a community of believers who were so totally devoted to God that their life together was charged with the Spirit's power. In that band of Christ-followers, believers loved each other with a radical kind of love. They took off their masks and shared their lives with one another. They laughed and cried and prayed and sang and served together in authentic Christian fellowship. Those who had more shared freely with those who had less until socioeconomic barriers melted away. People related together in ways that bridged gender and racial chasms, and celebrated cultural differences.

makšķere

Šī rīta pārdomas ir par to, ko spēj darīt, un ko dara draudze. Draudze = ikviens kristietis.
Mēs izklaidējam, mēs aizkustinam, mēs informējam, mēs pat pabarojam. Bet vai draudze ir apmācīta reāli palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar pavisam reālām dzīves problēmām?
Protams, atbilde uz visiem jautājumiem ir - Jēzus!
Jēzus ir tas, kurš izmaina cilvēka dzīvi; viņa sirdi un domas.
Jēzus ir tas, kurš spēj atrisināt ikvienu krīzi, problēmu. Viņš pat spēj pārvērst traģēdijas par lielu ieguvumu.
Bet tad kāpēc draudzēs un draudzei tuviem cilvēkiem joprojām ir problēmas atrisināt sasāpējušās situācijas? hmmm...

IT’S (PAST) TIME for A CHARISMATIC REFORMATION

In honor of Reformation Day, here are some complaints I’m nailing on the
Wittenberg door.

Long before there was an Occupy Wall Street, Martin Luther staged the most
important protest in history. He was upset because Roman Catholic officials
were promising people forgiveness or early escape from purgatory in exchange
for money.
So on October 31, 1517, Luther nailed a long list of complaints on the door
of a church in Wittenberg, Germany.

Luther’s famous 95 theses were translated from Latin into German and spread
abroad. Like a medieval Jeremiah, Luther dared to ask questions that had
never been asked, and he challenged a pope who was supposedly infallible.
Through this brave monk, the Holy Spirit sparked the Protestant Reformation
and restored the doctrine of grace to a church that had become corrupt,
religious, dysfunctional, political and spiritually dead.