Vīrs pēc Dieva sirds

Vakar lekcijā pie Igora Rautmaņa reāli uzrunāja tēma par "mentoringu" - atklātu brāļu attiecību nozīmīgumu. Attiecības par kādām nevaram lasīt 2.Samuēla 12.nodaļā.

Dāvids bija "vīrs pēc Dieva sirds", tomēr šeit viņš nolaida luni. 11.nodaļā var lasīt, ko viņš izdarīja. Nātans 12.nodaļā viņam uzrāda vainu, kas ved pie patiesas nožēlas (51.psalms) - Dāvids joprojām ir "vīrs pēc Dieva sirds".

Tomēr varbūt nebūtu jāraksta 11.nodaļa (un iespējams arī vairākas nākamās), ja Dāvids jau no paša sākuma būtu atklājis Nātanam viņa simpātijas (iekāri) pret Betšebu. Viņš būtu varējis nocirst grēku, pirms tas vēl bija izdarīts.

139.psalms

Es varu noslēpt patiesās domas, pagātni vai nākotnes plānus no apkārtējiem, taču es nespēju neko noslēpt no Dieva. Ar līdzcilvēkiem varu runāt tā, ka tie nenojauš, kāds patiesībā esmu, taču nekas no manis sacītā vai darītā nespēj maldināt Dievu. Viņš atmasko katru izlikšanos un slēpšanos; Viņš mani pazīst pa īstam, pat labāk nekā es pats. Dievs, no kura klātbūtnes un pārbaudošā skatiena es viegli varētu izvairīties, būtu vāja un nespēcīga dievība. Bet patiesais Dievs ir varens un biedējošs, jo Viņš vienmēr ir ar mani un Viņa acs mani vienmēr vēro. Dzīve pārvēršas par aizraujošu pirdzīvojumu, apzinoties, ka ik mirkli pāvadām kopā ar visuzinošu, visuresošu Radītāju.

Džeims I. Pakers "Pazīt Dievu"

Dari savu darbu.

Gluži ka fosforizetiem objektiem ik pa laikam jābūt pie gaismas, lai tie spidetu, arī mums regulāri jāpavada Gaisma, lai varētu pildīt savu uzdevumu.

Vidējais Latvietis. gandrīz.

Manai brīnišķīgajai sievai ir grāmatiņa par vidējo latvieti. Neatceros vai tieši tur bija rakstīts, bet atceros tādu teikumu: "Vidējam latvietim vislabākās pusdienas ir cits latvietis."  Nu tādi mēs latvieši esam. Arī kristieši.

Lai gan šoreiz ne par latvieti, bet Džastinu Bīberu. Ko? Kārlis raksta par viņu? Ak, jel. :D

Gribētos mazāk gribēt...

Kāds ieraksts, ko 11.05.2010. ierakstīju pārdomās. Izrādās arī ļoti aktuāls man šodien:

"Kā gribētos būt kādam, kurš visu zina un visu māk. Gribētos kāpt uz skatuves un vienmēr atrast īstos vārdus, un pateikt tos pareizajā intonācijā, skaļumā un ātrumā, starp tiem ieturot pareizas pauzes.

Gribētu zināt, kā rīkoties katrā dzīves situācijā. Kā veidot attiecības. Kā nesavtīgi mīlēt, būt gatavam atdot visu un darīt visu. Gribētos vienmēr no sirds slavēt,

Gani pats sevi?

Es šodien slims un netieku uz dievkalpojumu. Tāpēc man pašam savs lasījums un pašam savs dievkalpojums. Pievienojies, ja vēlies ;)

Pie reizes, lasot šo rakstu vietu, iesaku padomāt, kas tu esi - avs vai gans? Vai varbūt abi? Un kam tev vajadzētu būt?

Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: "Cilvēka bērns, sludini pret Israēla ganiem, saki šiem ganiem: tā saka Dievs Tas Kungs: bēdas Israēla ganiem, kas ganījuši tikai paši sevi!

Kļūsti par treneri, nepārtrauc spēlēt.

Nesen draudzē talkas laikā sanāca saruna ar vīriem par lomu sadalījumu draudzē. Kura pienākums ir ganīt un pieskatīt draudzi, un kuram tad jānes Evaņģelijs pārējiem. Tas lika nedaudz par šo tēmu padomāt.


Nav noslēpums, ka man sports sirdij tuvs, īpaši basketbols. Tāpēc centīšos arī salīdzināt kristietību ar basketbolu.