Vakar lekcijā pie Igora Rautmaņa reāli uzrunāja tēma par "mentoringu" - atklātu brāļu attiecību nozīmīgumu. Attiecības par kādām nevaram lasīt 2.Samuēla 12.nodaļā.Dāvids bija "vīrs pēc Dieva sirds", tomēr šeit viņš nolaida luni. 11.nodaļā var lasīt, ko viņš izdarīja. Nātans 12.nodaļā viņam uzrāda vainu, kas ved pie patiesas nožēlas (51.psalms) - Dāvids joprojām ir "vīrs pēc Dieva sirds".
Tomēr varbūt nebūtu jāraksta 11.nodaļa (un iespējams arī vairākas nākamās), ja Dāvids jau no paša sākuma būtu atklājis Nātanam viņa simpātijas (iekāri) pret Betšebu. Viņš būtu varējis nocirst grēku, pirms tas vēl bija izdarīts.
Šis stāsts manī iedveš bailes (protams, arī lielu pateicību par Dieva žēlastību, jo Dievs piedeva Dāvidam). Tomēr, ja pat "vīrs pēc Dieva sirds" varēja šādi krist, cik daudz vairāk es?!
Karoče, morāle tāda - atrod (surround yourself) dzīvē uzticamus cilvēkus, kuriem ļauj runāt savā dzīvē. Esi pilnīgi atklāts pret viņiem, lai viņi var palīdzēt ieraudzīt grēku un tikt no tā vaļā, pirms tas vēl ieņēmies spēkā!
Mēs kristieši bieži runājam par žēlastību, bet neparādam nekādu žēlastību cilvēkiem, kuri ir kļūdījušies. Tas noved pie aktieru draudzēm, kurās visiem viss ir lieliski. Ir skaidrs, ka neviens nav ideāls. Tad kāpēc izlikties? Īpaši draudzē.
Esi žēlastības cilvēks, jo Dievs ir žēlastības Dievs!
Tiesi sodien skatijos svetrunu par 2.samuela un to,ka tik daudz pasaule ir draudzes ar fake kristiesiem,jo mums tacu ir jabut laimigiem...
AtbildētDzēst