Īstās mājas un patiesa brīvība!

Mēs katrs dzīvē lgojamies pēc brīvības un pēc vietas, kur piederēt. Tā viņš vienkārši ir... Mēs katrs to saredzam citādi, bet katrs mēs cīnamies, darbojamies, krītam un ceļamies, lai šīs divas lietas sasniegtu, tomēr gandrīz vienmēr viļamies, kad tās saņemam, jo tas nav gluži tā, kā to bijām iedomājušies. Šīs lietas nesniedzpilnīgu piepildījumu, pilnīgi laimi.

Pagājušajā nedēļā bija kāda jauka pastaiga kopā ar Ruti. :) Gājām arī cauri Doma laukumam un apstājāmies, lai aplūktu tur izstādītās bildes par godu 4.maijam. Tik patiesas, tik īstas.

Var redzēt, ka cilvēki tajās mīl Latviju! Es arī mīlu Latviju! Šiem cilvēkiem brīva Latvija nozīmēja tik daudz. Šī brīvība bija dzīvības vērta! Tā saistījās ar lielām cerībām. Bet tagad? Cik daudzi patiešām māk novērtēt brīvu Latviju? Tagad mēs tiecamies pēc jaunām savienībām. Mēs gribam piederēt ne vairs paši sev, bet gan stilīgajai rietumu kultūrai, jo, redz, viņi dzīvo labāk... Vecākā paaudze atceras padomju laikus un ilgojas pēc tiem, gluži kā Israēla tauta ilgojās pēc Ēģiptes. "Tur vismaz mēs bijām apģērtbti un paēduši". Mēs joprojām neesam apmierināti...

Politiska, sociāla vai ekonomiska brīvība nespēj padarīt mūsu dzīvi pilnīgu. Piederība kādai noteiktai grupai nespēj padarīt mūs patiesi laimīgus... Tā ir ilūzija! "It's all in your head!"

Patiesība (pat tad, ja negatīvi reāla) padara mūs brīvus! Mūsu īstās mājas ir citur...

P.S. Tu zini, kā smaržo brīvība? Es zinu - tā, kā smaržo gaiss jūrmalā! Mana brīvība smaržo tieši tā! :)