Sākuma ieskrējiens

Nu jau marts... Ziema (vismaz ticībā) jau aizvadīta, aiz 20 jau sen ierasts likt 12, prāts vairāk saistās pie pludmales smiltīm, ne pie sniegotajiem kalniem (atkal laikam ticībā :D).

Dzīve rit pilnā ritmā. Daudz jaunu lietu - kārtīga deva labi aizmirsta vecā un arī pavisam jaunas lietas.

Šajā gadā atkal bija iespēja paviesoties Amerikā. Uzreiz gan jāmin, ka būt precētam, bet ceļot vienam, ir pa visam grūtāk nekā nebūt precētam un ceļot vienam. Bet kas nenogalina, norūda. Bija liels prieks atgriezties. Bet pirms es atgriezos, es biju arī tur. Kopā 3 nedēļas. Lieliskas bija arī pēdējās 2 nedēļas Dallasā pie mums jau tik dikti mīļajiem, bet lielāku iespaidu laikam tomēr atstāja pirmā nedēļa, kur pavadīju Sietlā mācoties Soma School. Soma Commuinities (www.somacommunities.org) ir draudze, kura radusies, un kuras pamatā ir missionālās grupas. Tā bija lieliska pieredze būt kopā ar viņiem un piedzīvot, kā šāda tuvība un mērķtiecība palīdz draudzei būt vienotai un augt. Tas, ko paņēmu līdzi no turienes, ir nevis kādas pareizās formulas vai metodes, bet gan sirds attieksme - izdzīvot eveņģēliju 24h diennaktī. Izklausās nogurdinoši? Varbūt nedaudz, bet patiesībā arī atpūšoties var sludināt par Dievu! Tas ienes tādu brīvību, ka viss, kas esi, un ko dari, ir Dieva instruments, lai veidotu tiltu ar pasauli, kas nepazīst Dievu. Tam vienkārši ir jāpievērš uzmanība un tas ir jādara mērķtiecīgi. Laikam jau varētu daudz un dikti par to rakstīt. Esmu par to iededzies un no visas sirds vēlos censties dzīvot ar tādu evaņģēlija intensitāti. Dieva žēlastībā...

Lūk, tas ir līmenis

Tiekoties ar kristiešiem no dažādām draudzēm nereti nākas domāt par tādu tēmu kā "garīgie līmeņi". Esmu dzirdējis par to sludinām un sakām, ka "esam jaunā garīgajā līmenī", "mums ir jāpalīdz citiem sasniegt augstāku garīgo līmeni" vai "tie, kuri vēl nav sasnieguši šo garīgo līmeni" u.c.

Mani joprojām nomoca šis termins. Kas galu galā ir šie garīgie līmeņi? Kā zināt, kurā līmenī es esmu? Cik līmeņu vispār ir? Nolēmu mazliet par to padomāt:

Vīrs pēc Dieva sirds

Vakar lekcijā pie Igora Rautmaņa reāli uzrunāja tēma par "mentoringu" - atklātu brāļu attiecību nozīmīgumu. Attiecības par kādām nevaram lasīt 2.Samuēla 12.nodaļā.

Dāvids bija "vīrs pēc Dieva sirds", tomēr šeit viņš nolaida luni. 11.nodaļā var lasīt, ko viņš izdarīja. Nātans 12.nodaļā viņam uzrāda vainu, kas ved pie patiesas nožēlas (51.psalms) - Dāvids joprojām ir "vīrs pēc Dieva sirds".

Tomēr varbūt nebūtu jāraksta 11.nodaļa (un iespējams arī vairākas nākamās), ja Dāvids jau no paša sākuma būtu atklājis Nātanam viņa simpātijas (iekāri) pret Betšebu. Viņš būtu varējis nocirst grēku, pirms tas vēl bija izdarīts.

139.psalms

Es varu noslēpt patiesās domas, pagātni vai nākotnes plānus no apkārtējiem, taču es nespēju neko noslēpt no Dieva. Ar līdzcilvēkiem varu runāt tā, ka tie nenojauš, kāds patiesībā esmu, taču nekas no manis sacītā vai darītā nespēj maldināt Dievu. Viņš atmasko katru izlikšanos un slēpšanos; Viņš mani pazīst pa īstam, pat labāk nekā es pats. Dievs, no kura klātbūtnes un pārbaudošā skatiena es viegli varētu izvairīties, būtu vāja un nespēcīga dievība. Bet patiesais Dievs ir varens un biedējošs, jo Viņš vienmēr ir ar mani un Viņa acs mani vienmēr vēro. Dzīve pārvēršas par aizraujošu pirdzīvojumu, apzinoties, ka ik mirkli pāvadām kopā ar visuzinošu, visuresošu Radītāju.

Džeims I. Pakers "Pazīt Dievu"

Dari savu darbu.

Gluži ka fosforizetiem objektiem ik pa laikam jābūt pie gaismas, lai tie spidetu, arī mums regulāri jāpavada Gaisma, lai varētu pildīt savu uzdevumu.

Vidējais Latvietis. gandrīz.

Manai brīnišķīgajai sievai ir grāmatiņa par vidējo latvieti. Neatceros vai tieši tur bija rakstīts, bet atceros tādu teikumu: "Vidējam latvietim vislabākās pusdienas ir cits latvietis."  Nu tādi mēs latvieši esam. Arī kristieši.

Lai gan šoreiz ne par latvieti, bet Džastinu Bīberu. Ko? Kārlis raksta par viņu? Ak, jel. :D

Gribētos mazāk gribēt...

Kāds ieraksts, ko 11.05.2010. ierakstīju pārdomās. Izrādās arī ļoti aktuāls man šodien:

"Kā gribētos būt kādam, kurš visu zina un visu māk. Gribētos kāpt uz skatuves un vienmēr atrast īstos vārdus, un pateikt tos pareizajā intonācijā, skaļumā un ātrumā, starp tiem ieturot pareizas pauzes.

Gribētu zināt, kā rīkoties katrā dzīves situācijā. Kā veidot attiecības. Kā nesavtīgi mīlēt, būt gatavam atdot visu un darīt visu. Gribētos vienmēr no sirds slavēt,