Tā nu tagad arī es - ar notikumu iz dzīves. Nerakstīšu par to, kas notika, bet gan par to, kam būtu bijis jābūt, lai tas nenotiktu.
Ja tu esi mācītājs, jauniešu vadītājs, māzās grupas vadītājs vai kaut kas uz to pusi, tad lielā mērā atbildība par to, lai visi jūtas pieņemti un mīlēti, gulstas uz taviem pleciem. Varbūt to tā skaļi neviens nav nodefinējis, bet tomēr draudzē visi gaida, kad mācītājs parunās ar jaunpiemācējiem, ar problēmu skartajiem, sen neredzētajiem, senioriem, draudzē kalpojošajiem un arī tiem, kas vienkārši iet garām dievnamam. Draudzē, jauniešu grupā vai jebkurā citā kompānijā, kur ir 5 - 10 cilvēki, tas ir izdarāms. Nedēļas laikā! Bet jebkurā citā situācijā tā ir neiespējamā misija. Un tā šie cilvēki, kuri gaida "pastorālo" aprūpi (lasi - mīlestību un rūpes), viļas mācītājā, kurš gan sludina, ka ka mums ir jārūpējas par visiem šiem cilvēkiem, tomēr, redz, dzīvē to neizdzīvo.
Ok, būsim godīgi - reizēm tas ir slinkums vai kāds cits kaitīgs ieradums, kas traucē izpildīt šo pienākumu, tomēr lielākoties tā paliek neiespējamā misija - laika un enerģijas trūkums. Un neaizmirsīsim, ka lielai daļai mācītāju (un arī dažiem jauniešu vadītājiem) ir ģimene.
Tad kuram šajā gadījumā būtu jāuzņemās atbildība? Vai mācītājam, kurš nespēj izpildīt šo neiespējamo misiju? Vai tiem cilvēkiem, kuri "pārāk daudz" vēlas uzmanību un rūpes sev? Vai varbūt draudzei, kura savu kristieša ikdienas pienākumu ir atstājusi mācītāja un "brīnuma" rokās?
Patiesība droši vien ir kaut kur pa vidu, tomēr fakts ir tāds, ka draudzēs šodien totāli pietrūkst cilvēku, kuri gatavi atstāt savu ērto draugu kompāniju pēdējā solā, lai ietu un parūpētos (iedraudzētos) par kādu, kuram tas tik ļoti ir vajadzīgs. Es nedomāju tikai kādu grūtsirdi vai bezpajumtnieku, bet arī par jebkuru vienkāršu cilvēku, kurš acīmredzami vēl nav iekļāvies "bariņā".
Kristus atstāja Savu ērto valdnieka troni debesīs, lai nāktu pie tevis, un tu būtu pieņemts. Vai tu seko Kristus piemēram? Man šajā sakarā bija sāpīgas pārdomas. Es gribu kļūt līdzīgs Viņam! Un tu?
P.S. Mācītāji un citi vadītāji - ieguldiet savu laiku uzticamos cilvēkos, kas būtu gatavi palīdzēt jums aprūpēt cilvēkus un mīlēt viņus. Ir skaidrs, ka jūs nespēsiet vienlīdz labi aprūpēt katru draudzes locekli, tāpēc jo īpaši gudri ir ieguldīt dažos cilvēkos, kas tālāk spēs jums palīdzēt šajā grūtajā uzdevumā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru