Vīrs pēc Dieva sirds

Vakar lekcijā pie Igora Rautmaņa reāli uzrunāja tēma par "mentoringu" - atklātu brāļu attiecību nozīmīgumu. Attiecības par kādām nevaram lasīt 2.Samuēla 12.nodaļā.

Dāvids bija "vīrs pēc Dieva sirds", tomēr šeit viņš nolaida luni. 11.nodaļā var lasīt, ko viņš izdarīja. Nātans 12.nodaļā viņam uzrāda vainu, kas ved pie patiesas nožēlas (51.psalms) - Dāvids joprojām ir "vīrs pēc Dieva sirds".

Tomēr varbūt nebūtu jāraksta 11.nodaļa (un iespējams arī vairākas nākamās), ja Dāvids jau no paša sākuma būtu atklājis Nātanam viņa simpātijas (iekāri) pret Betšebu. Viņš būtu varējis nocirst grēku, pirms tas vēl bija izdarīts.

139.psalms

Es varu noslēpt patiesās domas, pagātni vai nākotnes plānus no apkārtējiem, taču es nespēju neko noslēpt no Dieva. Ar līdzcilvēkiem varu runāt tā, ka tie nenojauš, kāds patiesībā esmu, taču nekas no manis sacītā vai darītā nespēj maldināt Dievu. Viņš atmasko katru izlikšanos un slēpšanos; Viņš mani pazīst pa īstam, pat labāk nekā es pats. Dievs, no kura klātbūtnes un pārbaudošā skatiena es viegli varētu izvairīties, būtu vāja un nespēcīga dievība. Bet patiesais Dievs ir varens un biedējošs, jo Viņš vienmēr ir ar mani un Viņa acs mani vienmēr vēro. Dzīve pārvēršas par aizraujošu pirdzīvojumu, apzinoties, ka ik mirkli pāvadām kopā ar visuzinošu, visuresošu Radītāju.

Džeims I. Pakers "Pazīt Dievu"