pirmdiena, 2010. gada 29. novembris

klusums

Esmu ievērojis, ka dzejoļus rakstu visbiežāk tad, kad ir kādas pārdomas un nereti pat grūtības .
ar visu šito blogu ir tas pats.
nu ko, draugi :)
laikam man pēdējā laikā iet tīri tā neko :D
jauku dienu ;)

svētdiena, 2010. gada 14. novembris

3003.

Esmu bijis neuzmanīgs un ļāvis dzīves grūtībām, kā arī dzīves priekiem aizmiglot man acis. Esmu spēlējies ap un ar grēku, tādējādi veltot tam ar vien vairāk un vairāk uzmanības, beigās nespēdams to izdabūt no savas sistēmas. Esmu arī melojis, pirmkārt, jau sev, ka ar mani viss kārtībā, un ka nekas nav jāmaina. Esmu bijis slinks cīnīties ar kārdinājumu un rakstura nepilnībām. Esmu vainojis citus un dusmojies uz pasauli par lietām, kuras pats esmu izprovicējis. Esmu arī zadzis laiku gan sev, gan citiem, nekaunīgi runādams un diskutēdams par patiesību, pats to ignorēdams. Esmu zaimojis, esmu bijis neuzticīgs, esmu pārkāpis likumu. Es neesmu parādījis nedz cieņu cienījamiem, nedz līdzjūtību apspiestajiem. Es esmu aprunājis draugus un ņirgājies par garāmgājējiem. Un visubeidzot es neesmu spējis mīlēt. Esmu lietojis šo vārdu tik daudz, padarīdams to tukšu un nevērtīgu, bez jebkāda satura. Esmu pārkāpis pirmos divus baušļus, nemaz nerunājot par pārējiem. Esmu izniekojis savu otro un arī jau trīs tūkstoši otro iespēju. Esmu nonicinājis sev doto žēlastību un pazaudējis brīvību. Nav vairs iespējams pagriezt laiku atpakaļ un to izmainīt. Daudz no tā visa arī nav iespējams labot. Ir tikai viena lieta, ko varu izdarīt pareizi - atzīties, nožēlot un pieņemt šo trīs tūkstoši trešo iespēju, cerot, ticot un paļaujoties, ka Dievs dos žēlastību...

trešdiena, 2010. gada 10. novembris

Perfect*

*Brīdinu, šis būs mazleit slimīgs ieraksts. Neņemiet to nopietni!

Huh. Zināms posms manā dzīvē ir noslēdzies. Šķiet atkal uz laiku biju atradis kaut ko perfektu. Pirms tam bija viena aizraušanās, bet, škiet, es no tās izlauzos (if you know what I mean).
Tagad sekoja otra. Kopīgi pavadīts lielisks laiks. Daudz patīkamu atmiņu un smieklu brīžu. Jā, šad tad arī kāda aizkustinoša aina, ko, iespējams, būs jāpastāsta mazbērniem, ja vēl atcerēšos. Tagad jāturpina dzīvot tālāk.
Ko es ar to gribu pateikt? Jā, es tikko noskatījos Ally McBeal pirmās sezonas pēdējo sēriju. Lūk arī kādas atziņas:

I said to mom: "I want to wait for the perfect girl!"
My mom replied: "Idiot! Even if you would find her she would probably be looking for a perfect man!"
She also said to me: "You would not recognize love unless it bonked on your head."
I retorted: "Well, why don't you come along with me, mom, and if you see love you hit me on the head so I'll know!"
It was difficult as a young person taking my mom on dates. :D
/John Cage - the Biscuit/

pirmdiena, 2010. gada 8. novembris

Lai jums jauka nedēļa, draugi ;)


Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā. [1.Tomotejam 6:11-12]

svētdiena, 2010. gada 7. novembris

Vai tu?

Šodienas doma: Jēzus pameta debesis, lai mēs varētu tur nokļūt. Vai tu būtu gatavs pamest arēnu, lai kāds tur varētu nokļūt?

sestdiena, 2010. gada 6. novembris

Mans draugs nenopietns cilvēks!

Reiz dzīvoja kāds Chikenc. Tas bija traks Chikenc. Viņš nebija normāls, jo viņš bija traks. Šim Chikenam ļoti garšoja zirga gaļa, jo viņš bija veģetārietis. Brokastīs viņš parasti apēda 2 vai 3 zirga stilbiņus un piedzēra klāt 3 litrus tikko slauktu mātes pienu. Tā radās tās baumas, kas patiesībā nemaz nebija baumas, ka Chikenam mātes piens aiz lūpām. Chikenc nebija nekāds vārgulis. Katru rītu pēc brokastīm viņš trenējās, cilājot zāles stiebrus, kuru galos bija pa 30t smagiem akmentiņiem. Tātad viņam bija spēcīgas rokas un tāpēc viņš spēlēja futbolu.

ceturtdiena, 2010. gada 4. novembris

Korupcija.

Nu tad šodiena bija LIELA diena.

Paciemojos Jūrmalas Alternatīvajā skolā pie 5.klases jauniešiem, kuriem piektdien notiekas mūsu sagatavotas teambulding spēles. Parunājām, paspēlējām spēles un paēdām brokastis :)) Bija forši satikt arī kādus 6.klases skolniekus, kuri uzdevumus veica septembra beigās.

Tad devāmies uz fotosesiju. Bija lietains, auksts un mūs beigās policija palūdza atstāt norises vietu, bet tas viss bija tā vērts, jo rezultāts ir lielisks:


Vēlāk jauki paēdu gardas pankūkas, tad devos pie zobārsta. No turienes pa taisno uz Olimpisoko sporta centru noskatīties puzlaiku no TTT Rīga spēles, bet pavisam vakarā mazliet pagarlaikojos arēnā Rīga.

Kaut kā tā.

otrdiena, 2010. gada 2. novembris

sajūsma

Kad pats esi sajūsmā par kādu lietu, tad tik viegli ir par to pastāstīt citiem.
Tajā brīdī tu tam tici par 110% un nekas neliekas vēl stilīgāks par to, ko tikko paveici.
Katru dienu tādu sajūsmu kā vakarnakt!
Par lielu Metro :D