TGI Friday

Vēl tikai pusotra nedēļa un oficiāli sāksies vasara – ilgi gaidītā „atpūta”. Tas atskaites punkts priekš manis laikam būs Baltijas Pastorālā Institūta (BPI) semestra nobeigums 31.maijā un Metro sezonas noslēgums 5.jūnijā. Un nav jau tā, ka jūtos baigi nostrādājies, vai arī, ka man apnicis mācīties, tomēr režīms bijis saspringts un darba nav trūcis, tāpēc atpūta tiek īpaši gaidīta.

Pirmais mācību semestris BPI patiešām ir bijis izcils. Ne sekmju ziņā – pats zinu, ka ir bijuši brīži, kur varēju pielikt. Tomēr tā kopējā atmosfēra, izveidotās attiecības, iegūtās zināšanas un padarītais darbs ir bijis liels ieguldījums manā kalpošanā un jo vairāk manā raksturā. Droši vien pat mazliet dīvaini būs ikdienā iztikt bez kursa biedru jokiem, diskusijām un vsipārējās sabiedrības. Tomēr arī vasarai mums ir uzdevumi, kas nemaz nesolās būt viegli.

Atskatoties uz šo Metro sezonu ir 70% gandarījums un 30% sajūta „varēja labāk”. Tā nav tāda rūgtuma sajūta, bet gan sajūta, ka ir kur augt, kur piestrādāt, kur pielikt. Prieks par Vīlandes jauniešiem, kuri aktīvi iesaistījušies jauniešu kalpošanas darbā, paciešot gan manu klātbūtni, gan prombūtni. Īpašs prieks par tiem, kuri atsaukušies izaicinājumam atrast sev padomdevēju un kļūt par tādu kādam citam. Nav viegli, jo tas ir ilgtermiņa darbs, bet ticu, ja mēs būsim uzticami, Dievs dos arī augļus! Sirdī mājo tāds liels prieks un pateicība par komandas biedriem, kas sevi ieguldījuši, lai kalpotu jauniešiem Vīlandē un padarītu Metro tādu, kāds tas ir. Strādāt kopā ar šādiem cilvēkiem ir prieks, nevis pienākums!

Vēl īpaši jāatzīmē tie cilvēki, kuri ir aktīvi iesaistījušies un atbalsta manu mācību procesu un kalpošanu. Bez šiem cilvēkiem ļoti daudz kas nebūtu iespējams. Tā ir milzīga pateicība Dievam par garīgo, praktisko un finansiālo atbalstu caur šiem cilvēkiem, kas uzticami kalpo Dievam veidā, kā Viņš tos ir aicinājis.

Vasara izskatās ļoti aizņemta. Četras kāzas, piecas nometnes, kā arī gatavošanās rudens cēlienam gan Metro, gan BPI, bet jo īpaši ģimenes pieaugumam. Mana mīļā sieviņa ir bijusi vieslielākais atbalsts un iedrošinājums, un tas ir neizsakāms prieks kopā ar viņu gatavoties kļūt par vecākiem mazam ķiparam, kurš pēc ārstu prognozēm plāno ierasties šajā pasaulē oktobra sākumā. Tā ir brīnišķīga gaidīšanas sajūta.

Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais

Mēs dzīvojam kultūrā, kurā svarīgs viss jaunais un modernais.  Mēs neesam mierā ar vakar pirktu mobilo, jo šodien jau ir iznācis jauns modelis. Tu neesi aktuāls, ja tevī ir kaut kas no vakardienas, nemaz nerunājot par mūsu vecvecāku laikiem un vēl tālākiem senčiem. Mēs vairs padomus neprasām vecākiem, bet gan guglējam. . Mēs esam šī laika cilvēki. Viss, kas ir vecāks par šodienu, ir vēsture. Un mēs neesam vēsturnieki - mēs sapņojam sapņus, skatāmies nākotnē un veidojam šodienu. Mēs dzīvojam pasaulē, kur viss visu laiku ir "jāapdeito"...