Mēs mīlam un mūs mīl

...mīlestību pavada liels risks, jo tā paver iespēju lielām sāpēm un dziļiem ievainojumiem. Tomēr C.S.Louis ir teicis, ka mīlet nozīmē būt ievainojamam. Mīli kaut ko, un tava sirds droši vien tiks salauzta. Ja tu vēlies palikt tāds, kāds esi, tu nedrīskti nekam piesiet savu sirdi, pat ne dzīvniekam. Noslēp savu sirdi aiz hobijiem un mazām izpriecām, izvairies no visiem sakariem, ieslēdz to drošā sava egoisma zārkā. Bet šajā zārkā - drošībā, tumsā, pilnīgā nekustībā, bezgaisā - tā izmainīsies. Tā netiks salauzta; tā kļūs nesalaužama, necaurdurama, nelabojama... Vienīgā vieta ārpus Debesīm, kur tu vari būt drošs no visām briesmām, kas apdraud mīlestību... ir elle. [...]

Ādas Zirgs bija nodzīvojis bērnistabā ilgāk par visiem. Viņš bija tik vecs, ka viņa brūnais tērps viscaur salāpīts, vīles bija redzamas un daļa viņa astes saru sen bija izrauti un izlietoti krellīšu izgatavošanai. Viņš bija gudrs un pieredzējis veselu virkni mehānisko rotaļlietu, kuru ierašanās bija lepna, bet drīz vien tās ar salauztām atsperēm aizgāja nebūtībā. Viņš saprata, ka tās bija tikai rotaļlietas, kas nekad nekļūs par neko vairāk. Bērnistabas maģija ir dīvaina un brīnišķīga, un to izprot tikai tās spēļmantiņas, kas ir vecas un gudras kā Ādas Zirgs.

"Ko nozīmē ĪSTS?" Trusītis jautāja kādu dienu, kad abi gulēja uz bērnistabas grīdas un Nena vēl nebija ienākusi sakārtot mantas. "Vai tas ir tad, kad tev iekšā kaut kas dūc un kustas?"

"Tam nav nekāda sakara ar to, kā tu esi pagatavots," atbildēja Ādas Zirgs. "Tas ir kaut kas, kas ar tevi notiek. Kad bērns tevi ļoti mīl, tad tu kļūsti īsts."

"Vai tas sāp?" gribēja zināt Trusītis.

"Dažreiz," atbildēja Ādas Zirgs, jo viņš vienmēr teica taisnību. Tomēr piebilda: "Kad tu esi īsts, tev nav nekas pretī, ja sāp."

"Vai tas notiek uzreiz, kā tad, kad tevi uzvelk," turpināja jautāt Trusītis, "vai mazpamazām?"

"Tas nenotiek uzreiz," sacīja Ādas Zirgs. "Tu tāds kļūsti pamazām. Tas prasa ilgāku laiku. Tāpēc ar cilvēkem tas nenotiek bieži, jo cilvēki bieži lūst, tiem ir asas malas un ar tiem ir jāapietas uzmanīgi. Parasti līdz tam laika, kad tu esi kļuvis īsts, lielākā daļa tavas spalvas ir nomīlēta nost, tavas acis neturās savās vietās, tavas locītavas ir kļuvušas vaļīgas, un tu izskaties pavisam slikti. Bet tam vairs nav nozīmes, jo, kad tu esi kļuvis īsts, tu vairs nevari būt neglīts. Izņemot to cilvēku acīs, kuri neaprot."

Koka klucis Konstantīns

Pagale viena nedeg. Taču saliekot vairākas kopā un aizdedzinot, rodas patīkams siltums un gaisma. Tad nu, kad pagales ir izdegušas, ugunskuram jāpievieno jaunas, lai nepazaudētu to siltumu un gaismu, kas kā reiz mežā arī atbaida visādus briesmīgus ragainus zvērus, iespējams arī tos, kas sarkanās zeķubiksēs.

Es esmu koka klucis Konstantīns un viens ne sūda nekam nederu. Un tu?

Pie visa tā , vēl interesanti padomāt, kāds ir tas ceļš līdz kļūšanai par pagali. Tevi iestāda , tu sakņojies, audz. Tu esi daļa no liela koka, tu esi zars. Vot, Zars ! Tad, kad tavs koks jeb tu (jo esi daļa no koka) esi saniedzis noteiktu resnumu, tad tevi nocērt, sazāģē gabalos un saskalda. Ja paveicās ar saimniekiem, tad vēl arī skaisti saliek malkas grēdā. ;)

Lai nu kā - you were made to be on fire! To be HOT!

Es gribu būt dedzīga pagale :)

pufff

Baigi šodien uznāca doma, ka gribas kaut ko uzrakstīt.

Es domāju, kādu atskaņu bumciku iekš citatipiesienas.blogspot.com. tuc, tuc. Bet nekas īsti nenāk ārā :/ kaut kāds radošais pufff.

Ķipa pārdomas ir, sirds deg par kādām lietām, bet, redz, uzrakstīt nesanāk.

Tad nu ir ok :) Tas laikam nozīmē, ka vairāk jādara un mazāk jafilosofē.

Kā reiz ar kādu labu draugu nonācām pie secinājuma: dzīve ir grūta, bet vienkārša. Un skaista :)

Skaistu tev dzīvi, draugs ;)

P.S. un tā, lūk, rodas otrais ieraksts par to pašu tēmu :D